nu, dažreiz vienkārši ir vajadzīgs kāds ar izglītību un pieredzi, kas tev pasaka, ka neesi traks, tam gan vairāk noder psihiatri, terapeiti vairāk uz tukšu vāvuļošanu, tapē tiem pirmajiem vairāk ticu

(Reply to this) (Thread)

nu, man šķiet, ka konkrētais jociņš kā reiz uz terapeitiem attiecas;

[jāpiezīmē gan, ka man laikam ir diezgan specifisks priekšstats par to, kas ir smieklīgi]

(Reply to this) (Parent)

Manā pieredzē tieši psihiatri teica, ka esmu traka, bet terapeite palīdzēja noticēt, ka tā nav. Vai arī tas ir kā jokā par čurāšanu gultā, kad varonim pajautāja, vai terapija to ir izārstējusi, un varonis atbildēja: "Nē, bet tagad es ar to lepojos!" :)

(Reply to this) (Parent)

Salaiž dēlī ko? Augstvērtīgu brusi?

(Reply to this) (Thread)

Savu Dzīvi!!! lai augstvērtīgu brusi būtu dikti sāpīgi, faktiski, ja tā padomā, es savā mūžā esmu kādā brīdī salaidusi dēlī gandrīz visu, izņemot augstvērtīgu brusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Salaist dēlī dzīvi", zinies, arī ir visai abstrakti. Es, protams, saprotu, ka piededzinot olas neviens pie psihoterapeita neskrien. Tai pašā laikā, nez vai pie psihoterapeita iet tikai ar problēmām iz sērijas "es nekļuvu par slavenu pianisti".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[pieci izdzēsti viduvējas kvalitātes jociņi par to, kur dodas cilvēks ar piededzinātām olām]

man šķiet, ka jebkurš iemesls, lai ietu pie galvas daktera, ir pilnīgi leģitīms iemesls, nu tbš ja cilvēks piededzina olas un par to uztraucas tik ļoti, ka jāiet pie psiha, tad loģiski, ka viņam ir pietiekams iemesls iet pie psiha. un otrādi, ja cilvēks nekļūst par slavenu pianisti, bet tas absolūti nav iemesls kreņķim, tad psiham par to nesūdzas un arī nav jāsūdzas.

(Reply to this) (Parent)

Palūrot no otra gala, normālie sanāk tie, kuri sevi uzskata par normāliem. Kas pat drusku meiko sensu.

Ja Aleksandra augstumos uztaisītu aptauju, tur arī neba vieni vienīgi normālie atrastos. Ar ko es nebūt negribu noliegt, ka starp tur esošajiem daudzi varbūt ir normālāki nekā pa ielām staigājošie.

Nākamajā tautas skaitīšanā ierosinu iekļaut jautājumu "Vai jūs sevi uzskatāt par normālu?" :)

(Reply to this) (Thread)

Neiedziļinoties Nopietnās Mentālās Problēmās, bet tieši psihoterapijas lauciņā tā arī oficiāli skaitās, t.i., robeža starp "tev ir problēmas" un "tev nav problēmu" tiek vilkta atkarībā no tā, vai konkrētā zamaška cilvēkam traucē dzīvot vai ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A ja tikai citiem traucē dzīvot, a pats laimīgs un ledusskapī glabā ļaunās sētnieces ķermeņa daļas, ķip, vakariņām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tāpēc jau tā atruna par Nopietnām Mentālām; bet tā, stingri ņemot, ja es visiem krītu uz nerviem, bet mani pašu tas absolūti netraucē (t.i., ne es, ne tas, ka citi mani uzskata par psihu), tad man pie terapeita nav ko darīt.

(Reply to this) (Parent)

Tad es teiktu, ka pa lielām šaibām tas principā neietilpst p/t jomā, jo p/t vroģe taču paredz, ka, kā jau teica, cilvēkam kaut kas traucē un līdz ar to viņš pats vēlas tikt galā ar kaut kādu problēmu.

(Reply to this) (Parent)

Jā. Es reiz aizgāju, jo man likās, ka esmu traka, un man paskaidroja, ka neesmu traka, tikai pārlieku daudz uztraucos par būšanu trakai. Kopš tā laika sapratu, ka piemēram, pat ja tu dzirdi balsis, tā pati par sevi nav problēma, kamēr tu spēj funkcionēt un sadzīvot ar to. Tb uztraukšanās visbiežāk ir pati problēma, kuru jāmēģina risināt, un risinot to bieži var atrisināt/samazināt arī to, par ko tiek notika uztraukšanās.

(Reply to this) (Thread)

Re: balsu dzirdēšana - ir Olivera Saksa "Hallucinations", kurā smuki tiek izstāstīts, kādas visādas halucinācijas cilvēki piedzīvo un tas ir okei. (Es biju diezgan šokēta, saprotot, ka man regulāri ir halucinācijas un es to pat nebiju pieminējusi tad, kad gāju pie galvas daktera :))

(Reply to this) (Parent)