Janvāris 10., 2014
| 11:18
|
Comments:
From: | (Anonymous) |
Date: | 10. Janvāris 2014 - 12:02 |
---|
| | | (Link) |
|
Palūrot no otra gala, normālie sanāk tie, kuri sevi uzskata par normāliem. Kas pat drusku meiko sensu.
Ja Aleksandra augstumos uztaisītu aptauju, tur arī neba vieni vienīgi normālie atrastos. Ar ko es nebūt negribu noliegt, ka starp tur esošajiem daudzi varbūt ir normālāki nekā pa ielām staigājošie.
Nākamajā tautas skaitīšanā ierosinu iekļaut jautājumu "Vai jūs sevi uzskatāt par normālu?" :)
Neiedziļinoties Nopietnās Mentālās Problēmās, bet tieši psihoterapijas lauciņā tā arī oficiāli skaitās, t.i., robeža starp "tev ir problēmas" un "tev nav problēmu" tiek vilkta atkarībā no tā, vai konkrētā zamaška cilvēkam traucē dzīvot vai ne.
A ja tikai citiem traucē dzīvot, a pats laimīgs un ledusskapī glabā ļaunās sētnieces ķermeņa daļas, ķip, vakariņām.
Nu tāpēc jau tā atruna par Nopietnām Mentālām; bet tā, stingri ņemot, ja es visiem krītu uz nerviem, bet mani pašu tas absolūti netraucē (t.i., ne es, ne tas, ka citi mani uzskata par psihu), tad man pie terapeita nav ko darīt.
Tad es teiktu, ka pa lielām šaibām tas principā neietilpst p/t jomā, jo p/t vroģe taču paredz, ka, kā jau teica, cilvēkam kaut kas traucē un līdz ar to viņš pats vēlas tikt galā ar kaut kādu problēmu. |
|
|
|
Sviesta Ciba |