Jā, tas viss ir viņa privātā darīšana, taču, ja cilvēks pats ir apjautis, ka kaut kas nav kārtībā un par to jautā apkārtējiem, kāda būtu, tavuprāt, pareizākā šī apkārtējo rīcība?
a) teikt, ka, jā, ir pamanīts, ka kaut kas nav ok, bet to var mainīt (seko ieteikumi... vai arī neseko, atkarībā no situācijas)
b) teikt, ka "pilnības muļķības, dūdiņ, ar tevi viss ir vislabākajā kārtībā un neko nevajag mainīt"

b) variants mani pamatīgi kretinē

(Reply to this) (Thread)

Man šķiet, ka es tev tā kā par to atbildēju :)
Vispār jau a) variants
Bet: gaumes ir dažādas. Piem., manā uztverē citu (bet ne manējā :P) aptaukošanās sākas no punkta, kurā izskatās, ka jau ir veselības problēmas liekā svara dēļ, problēmas ar kosmētiku sākas punktā, kur ir redzams, ka ir lietota kosmētika, problēmas ar apģērbu ir tikai tad, ja dirsa krīt no biksēm ārā vai izskatās, ka beibe ar tām špiļkām kājas izlauzīs utt. (bet nezin kāpēc beibes ar dirsām un špiļkām man padomus neprasa un, kas patīkami, arī nesniedz :D)
Tbš cilvēks var izskatīties pat "objektīvi" baisi, un es viņam/-ai teikšu, ka forši, ka viņai ir izdevies dabūt konkrēto apģērba gabalu un forši, ka cilvēkam ir savs stils. Un patiešām tā arī domāt.

(Reply to this) (Parent)

Viss atkarīgs no situācijas.
A pa lielam piekrītu, bet tu taču to jau sen esi zinājusi, vismaz man tā liekas, ka cilvēkiem ir tāda sadistiska tieksme visus mēģināt ieveidot pēc saviem pasaules/pasaulītes uzksatiem. Un cilvēkiem lielākoties, man liekas, ir pilnīgi pajāt ka tev vai citam tas varētu traucēt.

Tikai apdomājos :)

(Reply to this)

Pédéjà rindkopa, manupràt, ir tas nozîmîgàkais iemesls. Protams, mums visiem ir vélme visu sakàrtot péc sava gîmja un lîdzîbas (ir takshu vienkàrshàk runàties, sktatîties uz un vnk bût ar tàdiem pashiem kà tu, jo nav jàpieliek ne vismazàkàs pùles, lai pastàvétu blakus). Iekshina vai ârina- nez, shkiet, ka iekshienes àzha kàjas traucé daudz vairàk. Arejàs tikai pamana àtràk.

(Reply to this) (Thread)

Es, starp citu, jūtos ērtāk kopā ar cilvēkiem, kas ir vizuāli atšķirīgi no manis. Un ne tikai tāpēc, ka pati pēc ķēma izskatos :D Iespējams, uzskatāmas atšķirības un kopīgā meklēšana ir interesantāk nekā uzskatāmas līdzības un atšķirīgā meklēšana.

Mani patiesībā vienmēr ir mulsinājusi mana mamma, māsa un tagad arī bērni, jo līdzīgais izskats liek pastiprināti meklēt kaut kādus līdzīgus rakstura gļukus un vispār šausmīgi neveikla tā projekcija sanāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Vizuàli atshkirîgi- tieshi par tàm beibém shpilkàs un pusdupsi atsedzoshajàs biksés/jostveida svàrkos tad jau ir runa. Varbùt klûdaini tevi sapratu, bet tas, ko biju domàjusi, bija par to izskatu (un uzskatu) atshkirîgumu drusku lielàkàs kategorijàs. Jo, ir loti interesanti meklét kopîgo, kad tàs atshkirîba ir it kà uzskatâmas, bet vismaz sarunas bàze jau ir kopîga (kaut kàdas vértîbas, nez, nu kaut vai abu vélme meklét komunikàciju ar atshkirîgo, ar to jau vien pietiek, bet ats ir loti daudz).
Gimene, man shkiet, ir kaut kas àrpus tà visa. Pat varbùt ne izskata dél, bet tàdél, ka ir par tuvu, lai varétu atsveshinàti/neitràli uz to no malas paskatîties. Un smieklîgi, bet es nekad neesmu domàjusi par lîdzîgo izskatu ar mammu vai màsu. Lîdzîgajàm îpashîbàm - jà. Bet ne par izskatu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnu arī dupsis ārā no biksēm beibes man ir ērtāk komunicējamas nekā tipa tādas kā es. Cenšos pārāk neblenzīt :) (Patiesībā man ļoti ilgi šķita, ka tā ir vnk neveiksmīga garderobes izvēle, nevis MODE, zinies.)
Then again, varbūt tagad es vienkārši atzīstos, ka man pašai ar sevi nebūtu īpaši daudz, par ko runāt.

A par ģimeni un izskatu - ai, man vnk ģīmis tāds specifisks :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar precîzi tàdu pashu (lîdz pat matu galiem un kàju nagiem) mosh arî nebùtu. Jûs visà viena otrai piekristu :) Citàdi gan jau, ka tomér bùtu (bet nu ko es zinu, més dzîvé laikam nekad neesam runàjushas).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņa nepiekristu gan :) Viņai patīk intelktuāli padirsties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No malas uz to gan bùtu prieks skatîties un klausîties :)

(Reply to this) (Parent)

LOL jā

(Reply to this) (Parent)

Nu beidz, tu gribi teikt, ka es, piemēram, nedrīkstu iedzīt cilvēkus kompleksos ņirgājoties par viņu gaumi/vājībām? Kā tad es varēšu atriebties par savu "bērnības traumu", kad ņirgājās par mani?

Labi, sūds par izskatu vai humora izjūtu, bet, ja aiziet pārāk tālu ar neiejaukšanos privātajā dzīvē, tad var sanākt, ka tas nozīmē atļauju kaimiņiem izdarīt jebkādu noziegumu, jo visiem pofig.

(Reply to this) (Thread)

Simc gadus tu streso par to, ka nav pieklājīgi cilvēku kompleksos iedzīt :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stresoju gan - ne jau par pieklājīgumu, bet par to, ka neatmaksājas apvainot cilvēkus, no kuriem man kaut ko vajag, vai kuri dzīvo pietiekami tuvu, lai atriebtos. Bet tas ir grūti - kompromiss starp godīgumu un labām attiecībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu mani tagad par resnu nosauci, ja?




Vsjo, vakariņu nebūs

(Reply to this) (Parent)

Bet vispār, ja nop, man šķiet, ka pietiekami tuvās attiecībās (t.i., tajās, kurās tu cilvēku pazīsti pietiekami labi un ir izveidojusies kaut kāda mijiedarbība starp abiem) tomēr izstrādājas tāda sapratne, ko ir vērts teikt un ko nav. Tbš ir jēdzīgi pateikt tev, ka vajadzētu apgriezt ūsas, bet nav nekāda rezona teikt "hmmm, tu varētu apgriezt matus un sākt uz darbu piestaigāt uzvalkā, tā paaugstinot savu tirgus vērtību". Vai arī ir jēdzīgi teikt "nekutini bērnu, es viņu mēģinu aizmidzināt", bet nav nekāda rezona teikt "nekacini osamu, viņš tak apvainosies, bet tāpat tev nenoticēs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā.

(Reply to this) (Parent)

tādā gadījumā pasaule vienmēr ir bijusi pārapdzīvota. jo vienmēr par izskatu un citām personīgām lietām, ļaudis ir tenkojuši, klačojušies vai vienkārši nelikuši mieru. :D

(Reply to this) (Thread)

Avot par to nestrīdos ne mirkli. Apšaut, apšaut viņus visus!!! :D

(Reply to this) (Parent)