Februāris 2., 2009
| 10:26
|
Comments:
Es, starp citu, jūtos ērtāk kopā ar cilvēkiem, kas ir vizuāli atšķirīgi no manis. Un ne tikai tāpēc, ka pati pēc ķēma izskatos :D Iespējams, uzskatāmas atšķirības un kopīgā meklēšana ir interesantāk nekā uzskatāmas līdzības un atšķirīgā meklēšana.
Mani patiesībā vienmēr ir mulsinājusi mana mamma, māsa un tagad arī bērni, jo līdzīgais izskats liek pastiprināti meklēt kaut kādus līdzīgus rakstura gļukus un vispār šausmīgi neveikla tā projekcija sanāk.
:) Vizuàli atshkirîgi- tieshi par tàm beibém shpilkàs un pusdupsi atsedzoshajàs biksés/jostveida svàrkos tad jau ir runa. Varbùt klûdaini tevi sapratu, bet tas, ko biju domàjusi, bija par to izskatu (un uzskatu) atshkirîgumu drusku lielàkàs kategorijàs. Jo, ir loti interesanti meklét kopîgo, kad tàs atshkirîba ir it kà uzskatâmas, bet vismaz sarunas bàze jau ir kopîga (kaut kàdas vértîbas, nez, nu kaut vai abu vélme meklét komunikàciju ar atshkirîgo, ar to jau vien pietiek, bet ats ir loti daudz). Gimene, man shkiet, ir kaut kas àrpus tà visa. Pat varbùt ne izskata dél, bet tàdél, ka ir par tuvu, lai varétu atsveshinàti/neitràli uz to no malas paskatîties. Un smieklîgi, bet es nekad neesmu domàjusi par lîdzîgo izskatu ar mammu vai màsu. Lîdzîgajàm îpashîbàm - jà. Bet ne par izskatu.
Nēnu arī dupsis ārā no biksēm beibes man ir ērtāk komunicējamas nekā tipa tādas kā es. Cenšos pārāk neblenzīt :) (Patiesībā man ļoti ilgi šķita, ka tā ir vnk neveiksmīga garderobes izvēle, nevis MODE, zinies.) Then again, varbūt tagad es vienkārši atzīstos, ka man pašai ar sevi nebūtu īpaši daudz, par ko runāt.
A par ģimeni un izskatu - ai, man vnk ģīmis tāds specifisks :D
Ar precîzi tàdu pashu (lîdz pat matu galiem un kàju nagiem) mosh arî nebùtu. Jûs visà viena otrai piekristu :) Citàdi gan jau, ka tomér bùtu (bet nu ko es zinu, més dzîvé laikam nekad neesam runàjushas).
Viņa nepiekristu gan :) Viņai patīk intelktuāli padirsties :)
No malas uz to gan bùtu prieks skatîties un klausîties :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |