Maijs 20., 2005
| 00:03 Iedomājamies situāciju: cilvēks izdara slepkavību (bez vainu mīkstinošiem apstākļiem). Pēc nozieguma izdarīšanas notiek negadījums, un viņš zaudē atmiņu (ērtības labad pieņemsim, ka neatgriezeniski). Vai viņš ir pelnījis cietumsodu?
|
Comments:
esi ķērusies pie kriminālžanra? :))
:))) dōh, līdz tam es neaizdomājos
Vajadzeetu pajautaat kaadam juristam kaa tur iisti ir, bet shkiet, ka cietumsodu vinjsh var dabuut- tai briidi, kad vinjsh izdariija slepkaviibu, vinsh bija pie skaidras apzinjas un taadaa garaa. Bet, ja soda meerkjis ir likt cilveekam aizdomaaties & paaraudzinaat vinju tad shai gadiijumaa tas nenostraadaas- vinjsh tachu neatceras, ko ir dariijis pirms amneezijas (atminjas zaudeeshanu tachu var ieskaitiit par sodu, savaa zinjaa, ne?)
tas, ka juridiski viņš tiks sodīts, man šķiet diezgan loģiski. bet runa ir par to, vai viņš ir pelnījis šo sodu.
bet, teiksim, ja tu kādā dienā pamostos bez jebkādām atmiņām un uzzinātu, ka esi izdarījis slepkavību - bez vainu mīkstinošiem apstākļiem, blablabla - un pēc tam zaudējis atmiņu, vai tu justos pelnījis sodu? izolēšanu no sabiedrības? t.i., kā tu vispār justos šajā situācijā - kā vainīgs vai kā nevainīgs?
cik pamatīgi 'zūd atmiņa'? nu, vai tā, ka pamosties vienu dienu kā tikko dzimis bērns, kas īsti neprot runāŧ, vai tomēr ne? vispārējais viedoklis par un attieksme pret notikušo taču nemainītos, ja aizmirstos pāris dienas. varbūt izņemot gadījumu, kad slepkavības iemesls arī ir šajās pāris dienās, un tikai tad, ja neesi gluži ikdienā apradis ar šādiem notikumiem.
bet, ja kā mazs bērns.. kurš gan auklētos? psihenes uzraugi varbūt.
nu, ja es pareizi saprotu, tad amnēzijas gadījumā cilvēks var atcerēties to, ko ir iemācījies (valodas, sociālās normas un tamlīdzīgi), bet pilnīgi aizmirst visu par savu identitāti, pagātni, bērnību un visu pārējo. nu, tā kā seriālos rāda. par šādu gadījumu arī ir runa. (būtībā jau jautājums ir par to, vai "karmas likums" ir taisnīgs - t.i., es iepriekšējā dzīvē savāru sūdus, tagad tos strebju, lai arī neatceros, ka būtu kaut ko darījusi, un nesaprotu, par ko man tā - bet tiešs jautājums par karmas likumu būtu izraisījis nevēlamas asociācijas & nepieciešamību iedziļināties definīcijā.)
ir būtiska atšķirība starp krimināllikumu un karmas likumu. pirmais faktiski paredzēts sabiedrības pasargāšanai no tai bīstamiem ļaudīm, paredzēts tam, lai ar primitīvu līdzekļu palīdzību neļautu noziedzniekam izdarīt vēl ko sodāmu. šajā gadījumā ir loģiski ieslodzīt arī to, kam ir amnēzija. (ir acīmredzami, ka cietumā "pāraudzināsies" reti kurš - kaut vai tāpēc, ka katram cilvēkam vajadzīga individuāla pieeja.) karmas likuma mērķis ir dot cilvēkam/būtnei(tendence) tādus apstākļus kuros tiktu neitralizēts/transformēts tā nepareizās rīcības cēlonis... bet, tā kā cilvēks to neatceras, var gadīties (un gadās), ka subjekts nepamana vai nepareizi interpretē to, ko karma cītīgi cenšas šim parādīt.
Manupraat nav pelniijis. Ja vien sodiishana nav tikai sodiishanas peec. Ja nu taa gadiitos- taa kaa es nezinu (t.i. neatceros), kas ar mani noticis un ko esmu/neesmu dariijis pirms atminjas zuduma, es nevareetu pilniigi noteikti justies ne vainiigs, ne nevainiigs. Nezinu, patieshaam.
kāpēc gan lai viņš nebūtu pelnījis sodu tikai tāpēc, ka 'pēkšņi' zaudējis atmiņu?
ja es nokļūtu šādā situācija, es, visticamākais, pats momentāli nošautos
hm. un ja tu nebūtu zaudējis atmiņu (t.i., perfekti atcerētos savu motivāciju un apstākļus), arī tad nošautos?
/sk. smejmoon komentu, kas pauž arī manu attieksmi.
jā - ieslodzījumu, kamēr tiek ievērtēta viņa bīstamība sabiedrībai. imho, nav svarīgi, kas ir izdarīts, bet kas tiks izdarīts. (un tas, ka vienreiz cilvēks ir nokāvis ir diezgan droša pazīme, ka viņš to var izdarīt vēl. salīdzinot ar citiem jēriņiem)
nav tāda cilvēka, kurš noteiktos apstākļos nenogalin''atu.
kautkā man liekas, ka Tu pārāk plaši interpretē vārdu apstākļi.
ne gluži, bet esmu redzējis kā balodis uzbrūk cilvēkam, piespiežot to atkāpties. ja identiska situācija būtu man ar cilvēku (ķipa es baloža vietā) -- otrs būtu līķis.
"māku, māku.."
Vispār jau atsevišķais cilvēks ir galīgi nesvarīgs. Arī es. Arī Tu. Arī līķis.
Tad nu pasaki, ko Tu domāji ar "noteiktos apstākļos" un kādā sakarā Tu to piekomentēji pie mana komentāra?
un tas, ka vienreiz cilvēks ir nokāvis ir diezgan droša pazīme, ka viņš to var izdarīt vēl. salīdzinot ar citiem jēriņiem
uzreiz izraisīja asociācijas ar to, ka katrs savu dzīvību vērtē augstāk par otra un savas dzīvības aizsargāšanai nogalinās nedomājot. pašaizsardzība. arī ir nokaušana. un arī tiks atkārtota vēl un vēl. tiesa gan katru dienu šada nepieciešamība nerodas, bet tādas situācijas rašanās tomēr ir pietiekoši iespējama katra indivīda dzīvē.
šajā situācijā ir ārstu konsīlija atzinums, ka cilvēkam ir amnēzija. tiesas process noteikti būs, bet cilvēkam reāls sods visticamāk netiks piemērots, nemot vērā apstākļus. amnēzija ir psihiska slimība un psihiski slimus nesoda, ja tie ir bīstami sabiedrībai, tad tiek izolēti speciālās ārstniecības iestādēs. ja ir bijis cilvēks, kurš izdarījis iepriekš izplānotu, aukstasinīgu slepkavību (naudas vai kāda cita konkrēta motēva dēļ, nevis vienkārši paspēlējās ar cilvēciņa pagraizīšanu joka pēc) viņš nebūtu īsti pieskaitāms grupai -- bīstams sabiedrībai. var gadīties, ka pēc kaut kādiem gadīm viņš kļūst bīstams kādam konkrētam indivīdam, bet nevis sabiedrībai. tātad tiesas process varētu būt visai interesants pasākums, kurā notiktu manipulācijas ap šīm idejām un.. atklāti sakot man pat būtu interesanti', kam tādam pasekot līdzi...
man šķiet, ka tos cietumsodus piespriež par to, ka cilvēks ir bīstams sabiedrībai - viņš tiek izolēts no tās. Ja fakts, ka noziedzinieks ir zaudējis atmiņu, apstiprina/izraisa arī to, ka viņa būtība/vērtības/etc tiek izmainītas (uz "labo, pareizo" pusi), tad - tad cietumsodu piesprirest būtu nejauki.
Ja atmiņas zudums neietekmē personību, tad cietumsods ir jāpiespriež. Jo tas, ka viņš neatceras pastrādāto, vēl nenozīmē, ka viņš nevar atkal kļūt bīstams.
bet man visa šī sodu sistēma vispār liekas nedaudz jocīga. It sevišķi, aj tagad pie tā piedomāju. Man jau vairāk liekas, ka cilvēkus nesoda tak tikai sodīšanas, vai pat brīdinājuma citiem pēc. bet gan lai nodrošinātos, ka viņš neatkārtos ko līdzīgu.tas gan laikam vairāk attiecas uz tiem, kam piespriests nāvessods vai mūža ieslodzījums. Bet visi citi gadījumi, kad ieliek cietumā uz laiku man galīgi nu nešķiet efektīvi. |
|
|