Maijs 20., 2005
| 00:03
|
Comments:
tas, ka juridiski viņš tiks sodīts, man šķiet diezgan loģiski. bet runa ir par to, vai viņš ir pelnījis šo sodu.
bet, teiksim, ja tu kādā dienā pamostos bez jebkādām atmiņām un uzzinātu, ka esi izdarījis slepkavību - bez vainu mīkstinošiem apstākļiem, blablabla - un pēc tam zaudējis atmiņu, vai tu justos pelnījis sodu? izolēšanu no sabiedrības? t.i., kā tu vispār justos šajā situācijā - kā vainīgs vai kā nevainīgs?
cik pamatīgi 'zūd atmiņa'? nu, vai tā, ka pamosties vienu dienu kā tikko dzimis bērns, kas īsti neprot runāŧ, vai tomēr ne? vispārējais viedoklis par un attieksme pret notikušo taču nemainītos, ja aizmirstos pāris dienas. varbūt izņemot gadījumu, kad slepkavības iemesls arī ir šajās pāris dienās, un tikai tad, ja neesi gluži ikdienā apradis ar šādiem notikumiem.
bet, ja kā mazs bērns.. kurš gan auklētos? psihenes uzraugi varbūt.
nu, ja es pareizi saprotu, tad amnēzijas gadījumā cilvēks var atcerēties to, ko ir iemācījies (valodas, sociālās normas un tamlīdzīgi), bet pilnīgi aizmirst visu par savu identitāti, pagātni, bērnību un visu pārējo. nu, tā kā seriālos rāda. par šādu gadījumu arī ir runa. (būtībā jau jautājums ir par to, vai "karmas likums" ir taisnīgs - t.i., es iepriekšējā dzīvē savāru sūdus, tagad tos strebju, lai arī neatceros, ka būtu kaut ko darījusi, un nesaprotu, par ko man tā - bet tiešs jautājums par karmas likumu būtu izraisījis nevēlamas asociācijas & nepieciešamību iedziļināties definīcijā.)
ir būtiska atšķirība starp krimināllikumu un karmas likumu. pirmais faktiski paredzēts sabiedrības pasargāšanai no tai bīstamiem ļaudīm, paredzēts tam, lai ar primitīvu līdzekļu palīdzību neļautu noziedzniekam izdarīt vēl ko sodāmu. šajā gadījumā ir loģiski ieslodzīt arī to, kam ir amnēzija. (ir acīmredzami, ka cietumā "pāraudzināsies" reti kurš - kaut vai tāpēc, ka katram cilvēkam vajadzīga individuāla pieeja.) karmas likuma mērķis ir dot cilvēkam/būtnei(tendence) tādus apstākļus kuros tiktu neitralizēts/transformēts tā nepareizās rīcības cēlonis... bet, tā kā cilvēks to neatceras, var gadīties (un gadās), ka subjekts nepamana vai nepareizi interpretē to, ko karma cītīgi cenšas šim parādīt.
Manupraat nav pelniijis. Ja vien sodiishana nav tikai sodiishanas peec. Ja nu taa gadiitos- taa kaa es nezinu (t.i. neatceros), kas ar mani noticis un ko esmu/neesmu dariijis pirms atminjas zuduma, es nevareetu pilniigi noteikti justies ne vainiigs, ne nevainiigs. Nezinu, patieshaam.
kāpēc gan lai viņš nebūtu pelnījis sodu tikai tāpēc, ka 'pēkšņi' zaudējis atmiņu?
ja es nokļūtu šādā situācija, es, visticamākais, pats momentāli nošautos
hm. un ja tu nebūtu zaudējis atmiņu (t.i., perfekti atcerētos savu motivāciju un apstākļus), arī tad nošautos?
/sk. smejmoon komentu, kas pauž arī manu attieksmi. |
|
|