Janvāris 24., 2025
 | 18:57 Droši vien ir kaut kāds psih* momentiņš tajā, kā mēs reaģējam, uzzinot, ka cilvēks, kas mums reāli patīk un šķiet reāli, reāli kruts, kuru mēs idealizējam un vēlamies viņam līdzināties, ja mēs uzzinām, ka šis cilvēks ir izdarījis kaut ko diezgan objektīvi debīlu (un, protams, pats apgalvo, ka ir jau fine, nekas tāds nebija, atšujieties, es vēl arvien esmu tas pats krutais cilvēks, ja)
- secināt, ka, protams, tas nebija necik debīli, visādi kretīni tikai izpildās
- secināt, ka bija debīli, bet forgetit, galvenais, ka cilvēks kruts
- mēģināt kaut kā atdalīt visu to labo, kas ar šo cilvēku saistījies, no visa, kas, izrādās, ir viņš tāds, kāds viņš patiesībā ir, padomāt, ko tas pasaka par tevi kā par cilvēku, kas ir viņu idealizējis, vārdu sakot, visa tā mentālā ģimnastika
(es, piemēram, sevi pieķēru pie fakta, ka mirušu cilvēku transgresijas mani aizķer mazāk)
|
Comments:
nevajadzēja ievazāt šīs blaktis
paskaidrot, kāpēc nebija fine, un atvainošanās gadījumā forgetit. miruša cilvēka gadījumā uzreiz forgetit. ja dzīvs neatvainojas, noskumt.
ah, es vairāk par publiskām personām, kurām tu personiski neko nepateiksi
bet jā, nu, gadījumā, par ko es domāju, atvainošanās ir reāli half-assed
ja tik briesmīgi, tad sarežģītāk
ā, nu, ja tas ir publiski un nav iespējas runāt, tad uzreiz noskumt
jā, skumjas, man sākumā šķita, ka tas nav īstais vārds, bet tas ir
Man tieši pašlaik ir dziļas skumjas par Neil Gaiman un Amanda Palmer. Es ļoti labi saprotu to pirmo pretestību, kad grūti noticēt, kad gribas apšaubīt, kad gribas sameklēt attaisnojumus. Bet es neļāvos pirmajam impulsam, tā vietā iepazinos ar visām apsūdzībām. Un jā, diemžēl jāatzīst, ka Neil Gaiman ir varmāka. Un Amanda Palmer to ļoti labi zināja, bet tik vai tā aizsūtīja pie vina uz mājām jaunu sievieti, par kuras psiholoģisko trauslumu pati ļoti labi zināja. Un šo visu uzzināt ir drausmīgi smagi, jo Palmeres mūziku es mīlu jau teju 20 gadus, un Gaiman darbus vairāk nekā 10 gadus.
Jā, nu, man bija ļoti daudz "akdies kāpēc" par NG, bet no viņa es pārsteidzošā kārtā varēju atdalīties kaut kā vieglāk. Nu, tipa kādu laiku nepadomāju neko, jo nav jau tā, ka tieši šajā brīdī aktīvi kaut kas būtu jāizlemj, un tad pie viņa "atvainošanās" sapratu, ka nebūs, un ka pat vairs nesāp Un AP mani vienmēr ir besījusi vairāk, bet no viņas man ir grūtāk atdalīties/nosodīt, varbūt tāpēc, ka neiepazinos ar visām apsūdzībām, varbūt tāpēc, ka empatizēju ar situāciju (jo attiecības ir sarežģīti, un sirsniņas ir sarežģītas) (lai, gan ceru, ka pati nekad neko līdzīgu neizpildītu)
bet es laikam nekad īsti neesmu mācējusi sērot
No NG man bija mēreni grūti/viegli atdalīties. Esmu lasījusi viņa grāmatas, man tās ļoti patika, un man patika viņa publiskais tēls, ko viņš bija izveidojis. Taču man nebija dziļāka emocinālā piesaiste viņa daiļradei. Jā, bija žēl un ļoti skumji, kad to visu uzzināju. Bet neba nu arī pirmais vīrietis, kurš publiski uztaisās par baigo feministu, kamēr aizkulisēs abjūzo sievietes.
Ar Amandu gan ir smagi. Tā nav vnk viena no daudzām mūziķēm, kas man patīk. Viņas mūzika man ir īpaši mīļa un tuva, that shit was formative for me. Un man ir ļoti grūti saprast, kā tā visa situācija ar NG iet kopā ar viņas untaimed punk feminist sweetheart tēlu.
Es gan kaut kā to varu iztēloties Jo, nu, var būt attiecības, kuras strādā konkrētajam pārim, pietiekami labi, lai apprecētos un būtu kopā, pat ja tās ir nekonvenciālas Bet ja ir jautājums par to, vai un kādā veidā tas strādā poly versijā, tur ir traki grūti navigēt, jo tu it kā nevari citiem pieaugušiem cilvēkiem pateikt, ka "jums šitais būs max slikti, davaj pat nesāciet", neesot ne patronizējošai, ne divkosīgai (jo nav jau tā, ka paši bez skeletiem), un plus negribas jau uzreiz tā teikt/atzīt, ka attiecības ir toksiskas
Jā, Palmeres situācija nav tik melnbalta kā Gaimen. No vienas puses, nevar pieprasīt Palmeres atbildību par viņas vīra rīcību, bet no otras puses - nevajadzētu arī noliegt viņas pašas atbildību par savu rīcību. Nu zini kā, ja es zinātu, ka mans vīrs ir vardarbīgs krīps, es nesūtītu bērna auklīti vienu pašu uz viņa māju. Labi zinot, ka tā meitene ir psiholoģiski trausla. Un labi zinot, ka tieši tādas meitenes ir viņa gaumē.
Jautājums ir, vai Palmere tajā visā iesaistījās ar prieku un entuziasmu, vai arī viņa bija viens no upuriem, ar kuru manipulējot viņš sev izkārtoja piekļuvi citām sievietēm. Un arī tādā gadījumā vēl ir jautājums, kādēļ viņa necentās pasargāt tās citas sievietes, bet tieši pretēji - gandrīz vai "piegādāja" viņas vīram.
Tas ka kāds cits izrādās kretīns, manuprāt, kā reiz par tevi nepasaka neko. Ja vien Tev nav bijusi iespēja kretīnu apturēt, bet tad jau tas ir cits stāsts. Nav ko celt svešus akveņus, savējo pietiek …
Ja tas par mani, tad visu darīju, labi apzinoties, ka tas nav labi un - neko nenožēloju. Maksāju cenu, ko jau paredzēju, bet nesūdzos - bija tā vērts 😂
Bet par citiem - vnk iet garām. Viņu dzīve-viņējā, tava-tavējā.
tas nav par Tevi, bet tagad mani interesē xD |
|
|