Oktobris 1., 2003
| 02:38 - *** nekad, nekad, nekad nemēģiniet pierunāt savus bērnus lietot antidepresantus. bērns pateiks "nē", bet nespēs tikt tam pāri.
nav pat runa par "piedošanu" vai "nepiedošanu".
bet varbūt katrās attiecībās starp vecākiem un bērniem pastāv kāds lūzuma punkts. kurā bērns saprot, ka vecāki ir viņu pilnīgi un galīgi nodevuši, un pēc tam vairs nespēj atrast ceļu atpakaļ pie uzticēšanās tāpēc, ka vecākiem taču vienmēr uzticas, tāpēc, ka citādi taču nemaz nenotiek.
dīvaini tā - gaidīt brīdi, kad es uz šo punktu varēšu paskatīties no otras, no vecāka puses.
|
Comments:
From: | teeja |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 03:55 |
---|
| | | (Link) |
|
te taads piemeers kaa tu uztver sevi un to kas notiek ar tevi tik naaviigi nopietni un smagi.
nekadpaarinetikshana nekadnepiedoshana neatgriezenisksluuzumapunkts
varbuut tas viss nemaz neeksistee, nekur.
man arii vecaaki piedaavaajushi...ne tikai to, bet arii pie psihiatra...vai iedomaajies- psihiatra,,, to gan laikam aiz muljkjiibas, jo bija vaijdziigs tikai nomierinaat nervus, bet viirieshi shkjiet nesaprot atshkjiriibu starp nestabiliem nerviem un gariigu slimiibu. un es sapratu: they really care but do not know how. ieteiktu tev taapat to uztvert.
| From: | thp |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 10:45 |
---|
| | | (Link) |
|
es gan gluzhi neteiktu, ka pie psihiatra ir nepiecieshams tikai tad, ja esi gariigi slims
es gaaju pavisam citu iemeslu deelj, piemeeram
nea. es jau teicu - nav runa par piedošanu vai nepiedošanu, ar domu, ka es i netaisos kaut ko "piedot" vai "nepiedot", un nekas jau nav "jāpiedod". ja vēlies dzirdēt to vispārīgāk: tad katrās vecāku/bērnu attiecībās pienāk punkts, kurā bērns vairs nav tas bērns, kas skries mīļoties pie mammas un stāstīs Visas Savas Bēdas, un uzticēsies, būs pilnīgi pārliecināts, ka mamma dos labāko padomu? un būtu droši vien ļoti nepareizi atkal mēģināt iet atpakaļ, tas būtu pretdabiski un tāpēc neiespējami. nu, ja arī iespējami, tad nevajadzīgi.
bet nu es būtu priecīgāka, protams, ja toreiz tas būtu noticis savādāk. jo sāp jau vienalga, tas nekas, ka pagājuši kādi trīs-četri gadi. un pat toreiz tas nebija "nepiedošu". tas bija "nerādīšu viņiem, kā es raudu". un šoreiz šis ieraksts radās tāpēc, ka es pūlējos saprast, kāpēc es nerādu saviem vecākiem, kā es raudu.
Es taapeec paarraavu visus sakarus ar savu gjimeni un bija jaapaiet diezgan ilgam laikam, lai es speetu to, ja ne piedot, tad aizmirst pietiekoshi, lai speetu ar vinjiem kontakteeties. Uzticeeshanaas gan ir zudusi neatgriezeniski.
Bet Teejai taisniiba- tas viss no nezinaashanas. Neviens cits nevar saprast manu kjermeni un psihes staavokli, labaak par mani, ja vien tie nav galeejie psihes staavoklji.
Vecaakiem iznaak izveeleeties, kam uzticeeties- aarstam "pieredzeejusham profesionaalim", vai beernam, kas iespeejams nespeej adekvaati (kaa to apgalvo aarsts)noveerteet savu staavokli.
| From: | skuka |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 08:07 |
---|
| | | (Link) |
|
netiesājiet vecākus
| From: | skuka |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 08:32 |
---|
| | | (Link) |
|
parasti (droshi vien ir izņēmumi) vecāki bērnus netiesā - reizēm tikai nepareizi mīl
nu, bērni vecākus jau arī netiesā, tikai vēlas vienmēr-vienmēr-mīlēt. un dusmojas, ja kāds traucē ;)
Viss atkarīgs no audzināšanas. Bērn nav vainīgs, ka vecāki nejēdz viņu audzināt. Vecākiem pilnībā uzticēties nedrīkst. Pašiem vecākiem tas ir jāpasaka bērnam - mazais, tev pašam jāsaprot.
Nelamājiet mani!
| From: | thp |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 10:47 |
---|
| | | (Link) |
|
nekad, nekad, nekad nemēģiniet pierunāt savus bērnus lietot antidepresantus
nekad, nekad nemeegjiniet pierunaat nevienu lietotot antidepresantus
| From: | thp |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 11:05 |
---|
| | | (Link) |
|
njemot veeraa savu shaariita hvz kaapeec dranjkjiigo noskanjojumu, atljaushos pienjemt, ka shim nepabeigtajam teikumam jeega bija tureet muti, ja pats neesmu lietojis
es esmu lietojis, sauliit, taapeec arii nevienam nekad neieteiktu
sauliit. nu taa nevajag vis, ja? jeega bija apmeeram taada, jaa. es arii esmu lietojusi. kaapeec tu neieteiktu? es otrreiz vilcinos meegjinaat, jo esmu mazohiste. man liekas, ka juutoties un saapot es dziivoju, un baidos, ka nezinu, kas paliks paari. bet citiem cilveekiem, the doing kind - vinjiem tas vienkaarshi vareetu pievienot veertiibu. par man un taadiem kaa man pievieno. neko jau neatnjem, ne domas, nes sajuutas, tikai peekshnji vairs nav Briesmiigi Shausmiigi. nee? tev ir cita pieredze? vai religjiski aizspriedumi? ar to domaajot - ideologjiski? man ir taadi, bet shii tipa argumentus uz citiem un citu vajadziibaam nemeegjinaatu projiceet.
| From: | thp |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 11:14 |
---|
| | | (Link) |
|
es neteiktu, ka esmu vaajsh cilveeks, tachu tajaa laikaa, kad saaku lietot antidepresantus, tie mani sagraava veel vairaak kaa iemesli, deelj kuriem man izrakstiija tos antidepresantus .. itkaa miers, jaa .. itkaa .. tikai kopaa ar mieru naaca tukshums, visnotalj liels .. un Lielaa Saape nevis apvaldiijaas, bet uzbangoja ar veel lielaaku speeku .. un ar tiem antidepresantiem vairs nepietika, lai jamo apklusinaatu un iesleegtu atpakalj savaa buuriitii, vajadzeeja speeciigaakus .. un peec tam es jau atceros vairs tikai reanimaaciju
From: | (Anonymous) |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 11:15 |
---|
| | | (Link) |
|
ar abaam rokaam pievienojos
tb pievienojos plus papildinu ar nekad bez ljoti nopietna iemesla nelietojiet antidepresantus, un neljaujiet tos lietot citiem
nelietojiet tos pret shodienas modes slimiibu besis
nelietojiet tos, ieprieksh neaprunaajushies ar labu aarstu - psihoterapeitu
no visiem gadiijumiem, ko esmu redzeejis un kaut cik iekshaa bijis, tikai vienaa vieniigaa antidepresanti varbuut bija pareizais risinaajums. un arii tikai varbuut. bet tas bija sameeraa iipashs gadiijums, ar ljoti dzilju psihisku traumu. un taa iisti 100% atkopies tas cilveeks nav joprojaam
toties ir redzeeti vairaaki gadiijumi, kad cilveeki galiigi "graavii iebrauc", sachakaree sevi, iespeejams neatgriezeniski
| From: | thp |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 11:28 |
---|
| | | (Link) |
|
njemot veeraa, ka antidepresantus bez receptes nav iespeejams iegaadaat, piedot vai nepiedot vajadzeetu aarstam, kas izrakstiijis recepti, balstoties tikai uz asarainas maaminjas pastaasta par to, ka "manam beerninjam nervi chupaa"
From: | (Anonymous) |
Date: | 1. Oktobris 2003 - 11:40 |
---|
| | | (Link) |
|
jaa jaa, antidepresantus var tikai ar recepti, un narkotikas vispaar nevar :)
mana maaminja pati vinjus lieto un citreiz man iemet aciis ka deelj muusu peedeejaa striida vinjai naacies atkal utml
| From: | mass |
Date: | 2. Oktobris 2003 - 03:22 |
---|
| | | (Link) |
|
izlasiiju komentaarus un man radaas jautaajums - what a fuck? kas ir ar jums visiem? kaadi antidepresanti? Kaapeec visi tos dzer/ir dzeerushi? Es pat nezinu kaa tie izskataas...
Jums cilveeki neliekas ka juus savu moraalo saapi ieceljat sev dieva vietaa? Depresija - hobijs.
Bet varbuut vajag tikai uz briidi paartraukt sevi zheelot - kautvai aiziet uz darbu un izdariit visu - taa lai inbox folderis (kas nu kuram) ir tukshs no darbiem. Tas flipo sajuutas pa 180 graadiem, - preteeji taam kaadas ir kad neko nedara un domaa "pizgjec cik daudz jaadara/jaaiet/jaapeerk/jaadziivo/jaarunaa/jaabuut"
it depends, IMHO. vai nu cilvēks tiešām ir jauns un savā jaunībā nespēj tikt pāri visām tām bēdām un stresiem, kas šajā laikā atgadās - mīlestība, vecāki, eksāmeni, draugi, Dzīves Jēgas meklējumi -, vai arī cilvēks ir jau zināmā mērā noguris no dzīves. vecums, kad jādzer miegazāles, lai aizmigtu, kuņģa zāles, lai paēstu, vai antidepresanti, lai pasmaidītu. pieļauju, tīrākā bioloģija + kaut kādu iemeslu pēc neizvēlas citus līdzekļus, kā tikt galā ar savām problēmām.
bet nu es šaubos, vai ir daudz tādu, kas dzertu antidepresantus tāpēc, ka būt depresīvam ir stilīgi, jo antidepresanti tak principā ir PRET depresiju ;)
// bet nu ko nu es par to zinu. kā toreiz pateicu nē, tā vēl joprojām arī neesmu izdomājusi, ka man kaut kas tāds varētu būt vajadzīgs. |
|
|