Septembris 9., 2020
| 17:06 Kādreiz, kad es piekopu to, ko sauc par Romantiskām Attiecībām (nu, to, kur cilvēkiem laiku pa laikam Jāizrunājas un Jāsaprot Nākotne vai Jānoskaidro Jūtas vai kas tāds), tad mēdza būt tā spēlīte, "kurš pirmais pateiks otram, ka tas otrs ir cūka" Nu, tur
A: tu esi cūka, jo izturējies pret mani X B: ja jau mēs tagad tik atklāti runājam, tu pret mani visu laiku izturies Y A: nu ko tad tu neteici B: es negribēju būt cūka A: nu un kāpēc tad tagad saki B: ... A: tikai tādēļ, lai novērstu uzmanību no tā, ka esi cūka, ja? un liktu man sajusties sliktāk? cūka!
No B puses, protams, vissaprātīgāk ir atvainoties par savu X, censties izturēties labāk un tad, kad rodas atbilstošs brīdis, norādīt A, ka A pret viņu izturas Y, kas ir diezgan cūcīgi. Rinse, repeat ad nauseam, visu dažādo tikai tas, ka cūcību klāsts arvien tiek papildināts un dažādots viskreatīvākajos veidos Un neviens šito neizbeidz un neviens neaiziet
Es nezinu, vai citi cilvēki to dara Man ir bail, ka cilvēki to dara arī draudzībā vai ģimenes attiecībās Man ir bail, un tāpēc
|
Comments:
| From: | petro |
Date: | 9. Septembris 2020 - 22:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir cilvēki, kuri vienkārši neprot būt mīļi pret savām otrajām pusītēm. Viņi bērnībā to nav redzējuši no saviem vecākiem un viņiem nav bijusi iespēja to iemācīties. Un vel viņi vēlās lai otra pusīte būtu nevis neatkarīga būtne, bet viņu īpašums un uzvestos, kā "stabulē papūš". Un cenšās visvisādi manipulēt ar otru, tai skaitā cenšoties radīt vainas apziņu ar visvisādiem "tu man nodarīji X un Y". Bet tās nav romantiskas attiecības. Tas ir attiecību strupceļš.
Nu, ir cilvēki, kas var būt pilnīgas dirsas ar romantisko partneri vai pat cilvēku, pret kuru ir "romantiskas jūtas", kamēr ar draugiem izturas absolūti mīlīgi un pieņemami, tā ka nez, es savu sapratni par to, kā tas strādā, tik strauji neatmetīšu ;)
| From: | petro |
Date: | 9. Septembris 2020 - 22:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Tās nav romantiskas jūtas. Iekāre un vēlme psiholoģiski (un ne tikai) pakļaut. Esmu bijis tādās, bet esmu bijis arī pavisam ctādās - tādās, kurās valda pilnīga savstarpēja uzticēšanās, atklātība, abpusēja laipnība un cenšanās darīt visu lai otram būtu labāk.
Nu, to es saucu par mīlestību :)
| From: | petro |
Date: | 9. Septembris 2020 - 22:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Romantika bez mīlestības tāds teatris vien ir. Un agri vai vēlu krīt priekškars, sienas pulkstenis un dzimtas porcelāna servīze.
| From: | hedera |
Date: | 10. Septembris 2020 - 00:06 |
---|
| | | (Link) |
|
Šis man atgādināja par maniem agrās jaunības attiecību menedžmenta eksperimentiem. Kad biju tikusi prom no vienām attiecībām, kur šis scenārijs bija (abpusējs) modus operandi, nākamajās nolēmu būt gudrāka (lol), un nevis kaut ko teikt, bet atdarināt man netīkamo uzvedību pretī. Ja es to konkrēto uzvedību biju piecietusi vismaz mēnesi, tad otrs eksplodēja jau pie mana pirmā atdarinājuma. Jēgas gan nekādas no tā nebija, jo tika noliegts, ka mans paskaidrojums par atdarināšanu varētu būt savienojams ar realitāti, eh.
| From: | hedera |
Date: | 10. Septembris 2020 - 07:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Pavisam noteikti ne es tajā vecumā, jo biju tiešām neviltoti pārsteigta, ka šī ģeniālā ideja nostrādāja ne tā, kā es biju iedomājusies. :D
man šis vienreiz nostrādāja. tas gan bija saistīts ar apvainošanos un nerunāšanu, un tur bija diezgan skaidri saprotams, ka es "mēdos", bet tiešām pirms tam otram nebija ienācis prātā, cik bezpalīdzīgi liek justies, ja otrs ar tevi atsakās runāt. |
|
|