Ir cilvēki, kuri vienkārši neprot būt mīļi pret savām otrajām pusītēm. Viņi bērnībā to nav redzējuši no saviem vecākiem un viņiem nav bijusi iespēja to iemācīties. Un vel viņi vēlās lai otra pusīte būtu nevis neatkarīga būtne, bet viņu īpašums un uzvestos, kā "stabulē papūš". Un cenšās visvisādi manipulēt ar otru, tai skaitā cenšoties radīt vainas apziņu ar visvisādiem "tu man nodarīji X un Y". Bet tās nav romantiskas attiecības. Tas ir attiecību strupceļš.

(Reply to this) (Thread)

Nu, ir cilvēki, kas var būt pilnīgas dirsas ar romantisko partneri vai pat cilvēku, pret kuru ir "romantiskas jūtas", kamēr ar draugiem izturas absolūti mīlīgi un pieņemami, tā ka nez, es savu sapratni par to, kā tas strādā, tik strauji neatmetīšu ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tās nav romantiskas jūtas. Iekāre un vēlme psiholoģiski (un ne tikai) pakļaut.
Esmu bijis tādās, bet esmu bijis arī pavisam ctādās - tādās, kurās valda pilnīga savstarpēja uzticēšanās, atklātība, abpusēja laipnība un cenšanās darīt visu lai otram būtu labāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, to es saucu par mīlestību :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Romantika bez mīlestības tāds teatris vien ir. Un agri vai vēlu krīt priekškars, sienas pulkstenis un dzimtas porcelāna servīze.

(Reply to this) (Parent)