Comments: |
Merlo-Pontī sentence ir kruta, taču nevarētu teikt, ka kaut kas baigi jauns.
69. gadā varbut bija jaunāka, bet īsti nesaprotu, kamdēļ vajadzīgs kaut kas "jauns", tas tā kā kvalitātes kritērijs, vai?
Par šo tēmu cepās jau antīkie filosofi, tāpēc Merlo-Pontī drīzāk pievienojas korim, nevis dzied savu dziesmu.
jā, jā, visa filozofija vien piezīmes uz Platōna lapu malām vai kā nu tur bija, bet tas neatceļ, ka prātuļojuma metodoloģija un rezultāti var būt saistoši ne tikai antīkajiem filozofiem, bet arī šeit un tagad.
Nē, tur tiešām nav problēmu - piemērot to visu mūsdienām tieši ir interesanti. Ticu, ka viens no vadošajiem fenomenologiem at to tiek galā lielsiki.
From: | divi_g |
Date: | January 14th, 2012 - 01:38 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Oho, kāda interesanta literatūra :)
Man savā ziņā likās interesanti no mūsdienu viedokļa apskatīt avīžrakstus, ko Eko rakstīja par terorismu Itālijā 80os; viņš pats par tiem arī reflektēja pēc 9/11.
Vispār Tevis minētais Merlo-Pontī darbs ir ar visai sliktu reputāciju, jo centās attaisnot staļinistiskās 37. gada tīrīšanas ar tādu kā vēsturiskās nepieciešamības palīdzību; tas viss, protams, pasniegts MP raksturīgajā eliptiskajā izteiksmes veidā, tā ka tas uzreiz var netapt skaidrs:)
| From: | thel |
Date: | January 15th, 2012 - 08:20 am |
---|
| | | (Link) |
|
Ja pareizi atminos, tad tur bija izteikumi par divu veidu vardarbībām. i.e., liberālisms, kas ir pret vardarbību ideoloģiskā nozīmē, bet ekonomiskās u.c. attiecības kaut kādā ziņā turpina īstenot vardarbību (šajā ziņā bezmērķīgu vardarbību, jo joprojām realitātē paliek tādas pašas ekon. attiecības, nevienlīdzību u.tml.). Un revolucionāro - vardarbība, kuras mērķis ir mainīt pašas šīs attiecības un beigu beigās īstenot nevardarbīgu sabiedrību. Viņaprāt, pēdējā ir attaisnojama tālāka mērķa labad.
Es nezinu, vai šo darbu ir jālasa kā staļinisma represiju attaisnojumu, bet drīzāk kā tā kritiku, kad ir pazudis 1917.g. revolūcijas gars un attaisnojamā vardarbība. (Šķiet, MP mēģina norādīt, ka vēsturiskā determinācija par ko raksta Kestlers, nav saistāma ar marksismu un viņa revolūcijas izpratni)
Tā jau varētu būt, neesmu šo darbu tā īsti lasījis, vairāk prātā bija komentētāju izteikumi, kā arī fakts, ka pēc šīs grāmatas iznākšanas viņš sagāja ragos ar Kamī, kas viņu par tādu kā staļinistu vai vismaz oficiālās kompartijas piekritēju sāka uzskatīt. Bet tas nāca Korejas karš ap 50. gadu un MP komunistiskums izgaisa...
Cik pārstrādātā izdevuma kontekstualizators raksta šīs tēmas sakarā, tad tie esot fraņču ortodoksālo marksistu apmelojumi, viņprāt, MPontī tieši ļoti atvērti pieiet tēmai, kas pieļauj dažādus lasījumus nākotnē.
MP pieeja daudzos jautājumos ir tik 'atvērta', ka rodas pat grūtības noskaidrot viņa pozīciju :) Katrā ziņā MP māca atturēties no pārsteidzīgiem secinājumiem, ja vien tāds varētu būt pietiekams kāda teksta izlasīšanas ieguvums. Bet katrā ziņā jāatzīst, ka apmelojumi ir atstājuši uz mani ietekmi un šo grāmatu tā arī neesmu izpētījis. | |