Ja pareizi atminos, tad tur bija izteikumi par divu veidu vardarbībām. i.e., liberālisms, kas ir pret vardarbību ideoloģiskā nozīmē, bet ekonomiskās u.c. attiecības kaut kādā ziņā turpina īstenot vardarbību (šajā ziņā bezmērķīgu vardarbību, jo joprojām realitātē paliek tādas pašas ekon. attiecības, nevienlīdzību u.tml.). Un revolucionāro - vardarbība, kuras mērķis ir mainīt pašas šīs attiecības un beigu beigās īstenot nevardarbīgu sabiedrību. Viņaprāt, pēdējā ir attaisnojama tālāka mērķa labad.

Es nezinu, vai šo darbu ir jālasa kā staļinisma represiju attaisnojumu, bet drīzāk kā tā kritiku, kad ir pazudis 1917.g. revolūcijas gars un attaisnojamā vardarbība. (Šķiet, MP mēģina norādīt, ka vēsturiskā determinācija par ko raksta Kestlers, nav saistāma ar marksismu un viņa revolūcijas izpratni)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau varētu būt, neesmu šo darbu tā īsti lasījis, vairāk prātā bija komentētāju izteikumi, kā arī fakts, ka pēc šīs grāmatas iznākšanas viņš sagāja ragos ar Kamī, kas viņu par tādu kā staļinistu vai vismaz oficiālās kompartijas piekritēju sāka uzskatīt. Bet tas nāca Korejas karš ap 50. gadu un MP komunistiskums izgaisa...

(Reply to this) (Parent)