|
Jan. 14th, 2012|12:00 pm |
oi, no izglītības un darba pienākumiem brīvajā laikā lasu tādu literatūru, kas ļoti pacilā garu, jo no vienas puses ir par realitāti (tēmas militāras), nu, to, ko var lasīt avīzēs un redzēt ziņās, tb., zināt, un no otras puses, veids kā šī realitāte tiek apskatīta nebūt nav avīžu un ziņu stilā. Piem., šāda tipa materiālu plauktiņā centrālo vietu ieņem 2 viennozīmīgas manas all time favourite brošūriņas: Pola Viriljo "Strategy of deception", kur analizē modernās kara vešanas stratēģijas, par praktisko piemēru izmantojot Dienvidslāvijas konfliktus u.t.t., u.t.jp. Otra ir Žana Bodrijāra "The Spirit of terrorism", kas vienkārši ekselentā manierē analizē Dvīņtorņu sagraušanas epopeju jeb 9/11, no, kā to nosaukt, emm, fenomenoloģiskas perspektīves? (manuprāt daudz labāk, nekā par šo pašu tēmu izpildās žižeks u.c.).
Lūk, bet, kopš vakardienas šo duo papildina trešā grāmata: Morisa Merlo-Pontī "Humanism and terror", kas tā kā pievēršas vienas daiļliterāras grāmatas - "Darkness at noon" - analīzei, izcilājot vardarbības tēmu liberālismā/marksismā. uz aizmugures vāciņa ekselenta frāze: "The value of a society is the value it places upon man's relation to man", lūk, šī sentence pilnībā iemieso manu attieksmi pret politisko procesu Latvijā un simpātijas/antipātijas pret noteiktiem politiskajiem spēkiem, izteikumiem, lēmumiem.. |
|