Comments: |
''In Stage 5 one’s sense of self is not tied to particular identities or roles, but is constantly created through the exploration of one’s identities and roles and further honed through interactions with others.
This is similar to the Buddhist concept of an evolving self — a self that is in constant flux, ever changing.''
Welp, tas viss ir ļoti jauki, bet vairums cilvēku nevar atļauties katru dienu ēst LSD. Un ar atļauties es nedomāju finansiāli.
es to saprotu drīzāk tā, ka cilvēks spēlē konkrētu lomu, bet apzinās, ka var pacelties pāri tai lomai.
Ar apziņu vien nepietiek. Diemžēl.
From: | (Anonymous) |
Date: | 16. Novembris 2017 - 23:22 |
---|
| | | (Link) |
|
No virspuses izskatās, ka šim kājas varētu augt no Kolberga sešinieka https://en.wikipedia.org/wiki/Lawrence_Kohlberg's_stages_of_moral_development , ne tā? Kolbergs gan ņēmis fokusu šaurāk, bet reizē arī savā ziņā tāpēc šķiet kaut kā trāpīgāk uzķēris. Šis piecinieks it kā mēģina skatīt plašāk, bet līdz ar to arī rada vairāk tādu kā izsmērētāku, nekonkrētāku iespaidu.
Es teiktu, ka abas minētās grupas kļūdās aptuveni vienādā mērā, taču tieši izvirzītās hipotēzes sakarā man visvairāk nav skaidrs, ar ko tā ir pārāka par n-tajām citām ad hoc un nefalsificējamajām sociālo zinību hipotēzēm, kas ir bijusi šo jomu iezīme kopš paša to sākuma.
Kā personisks "garīgās attīstības ceļš"? Fine, ja tas kādam šķiet saistoši.
Tāpat kā ar jebkurām citām hipotēzēm ārpus zinātnes. Heiristika tai ir pievērst uzmanību, ja ir zināms, ka cilvēki, par kuriem ir pozitīvs, gudrs iespaids jau tai pievērš uzmanību.
Manuprāt, "hipotēzes [kas attiecas uz empīriku, pretstatā tīrajai matemātikai] ārpus zinātnes" ir oksimorons vai vismaz aplamība, savukārt vai nav tā, ka piedāvātā heiristika reducējas uz argumentu no autoritātes?
Dzirdot šādus apgalvojumus, kas izklausās pēc "bez zinātnes nekas cits neeksistē", vienmēr ir grūti saprast, cik lielā mērā jūs paši tam ticat, cik tā ir izlikšanās spēle.
Epistemoloģiskā plānā neeksistē nekas cits bez/ārpus universālā sadalījuma, kam ontoloģiski atbilst pilns mūsu gaismas konusa saturs (pieņemot, ka neeksistē FTL informācijas pārraide; ja tā eksistē, tad "viss" ir attiecīgi lielāks un vienāds ar vismaz mūsu inflācijas domēnu). Zinātne/-iskā metode ir "tikai" labākais šobrīd eksistējošais praktiskais tuvinājums šī sadalījuma dažādu reizinātāju nolasīšanai no ienākošajiem datiem (kas ir tas pats, kas hipotēžu sastādīšana un pārbaude).
Ir, protams, arī citas, nezinātniskas, metodes, kas, eksplicīti vai nē, pretendē uz to pašu, bet, skatoties uz rezultātiem, to track record lielākoties ļoti tālu atpaliek.
^''Most intellectual way to be unintelligent.''
Padod ziņu tad, kad zinātnisko metodi plaši un ar panākumiem izmantos cilvēku savstarpējās attiecībās, bērnu audzināšanā, mākslas novērtēšanai, jaunradē, ētikā, politikā, ikdienas dzīvē un n citās jomās. Gaidīšu panākumus.
Sarunāts.
Es gan baidos, ka reālie šķēršļi tādas prakses plašai izplatībai radīsies no tieši pretējās puses (t.i., nevis no zinātniskās metodes nepiemērotības šajos domēnos, bet no cilvēku dziļas un plašas pieķeršanās pierastām (un, for the most part, kaut kādā mērā darboties spējīgām) specializētām heiristikām un no kompartmentalizācijas, kas šajā gadījumā izpaužas kā priekšstats par zinātnisko metodi vai racionalitāti un evidence-based reasoning in general kā kaut ko, kas sākas un beidzas laboratorijā).
| |