Bija agrs rīts. Man neierasta stunda iziešanai no mājas. Toties ierasti nočammājos, un uz pieturu drāzos pa galvu, pa kaklu. Pieskrējis atviegloti nopūtos, nojumītes pavēnī stāvēja vēl kāda rudmate. Tātad maršrutnieks vēl nav aizbraucis. Drīz tas bija klāt. Iekāpām, nopirkām biļetes. Salonā valdīja nīgrs klusums. Saspringtas sejas, nervozi šaudīgi skatieni. Brīdi pēc tam, kad mikroautobuss izkustējās no vietas, rudmate iemeta skatu salona atpakaļskata spogulītī, izņēma no somiņas savējo, vēl kaut kādus pindzeles un aizrautīgi sāka zīmēt seju. Šķiet, kratīšanās ceļa grambās viņu nenieka netraucēja. Viņa jutās nepiespiesti kā savā vannas istabā, un turpināja spodrināt fasādi, ne reizi nekļūdīdamās, nenoslaukot un nepielabojot kādu neveiklāku triepienu.To redzot arī pārējie pasažieri atdzīvojās. Sirms vīrs izvilka no žaketes sānkabatas avīzi, atlocīja to sporta ziņu lappusē un sāka iepazīties ar aizvakardienas sasniegumiem. Kāds students, sauksim viņu tā, lai gan tik pat labi viņš varētu būt līdz dienesta automašīnai neuzkalpojies tirdzniecības jefiņš, izvilka no datorsomas aizkostu desmaizi ar marinēta gurķīša ripiņām pa virsu, un pievērsās steigas pārtrauktajām brokastīm. Arī es atviegloti nopūtos un sameklēju somā elektrisko skuvekli, lai nopucētu arī kreiso vaigu. Par laimi akumulators uzlādēts. Šoferītis atbalstīja vispārējo neformālo atmosfēru pārslēdzot audiosistēmu uz Latvijas Radio 2 un pagriežot to skaļāk. Busiņa salonu piepildīja jestrs pam-pam-pā-ā-ā-ru-ram-pam-pā-ā-ram. Pārīitis mammuku ar tašām un groziņiem aizmugures sēdeklī atplauka smaidā. Viņām uzsmaidīja kāds iesirms vīrs, kurš līdz tam bija sēdējis ar nīgri saņurcītu ģīmi, kurā skaidri bija lasāms vakardienas šampānietis-konjaks-degvīns un puspudele alus no rīta, un visa trijotne sāka dungot  līdz  dziesmai radio skaļruņos, piesitot ar kāju ritmu un kratot līdzi galvas. Te kājās pieleca pie loga sēdošā blondīne. Nedziediet un nešūpojiet lidmašīnu, viņa ieaurojās nelabā balsī. Droši vien agrāk strādājusi par pavadoni lētajos avioreisos. Vai arī par kopīraiteri reklāmas aģentūrā. Šoferis sabijās un strauji nobremzēja. Dziedošā trijotne apklusa, citi, atrauti no savām nodarbēm, vaicājoši skatījās apkārt. Te es atcerējos par savu rudmati. Arī viņa pirmoreiz visa brauciena laikā pacēla acis un pavērās apkārt, kas notiek. Tūlīt arī novērtēja apstāšanās vietu kā gana labu, un izkāpa. brauciens turpinājās bez vispārējā piepaceltā noskaņojuma. Sviestmaize ar bija nolocīta, aizvakardienas rugāji noskūti. Pa vienam vien kompāniju sāka pamest arī citi pasažieri.