Zeme vēl īsti atkususi, paldies, ka vismaz sniegs lielākoties prom, bet eskavatoristi, pēc darba nedēļas pēdējā vakarā paņēmuši instrumentu uz mājām, brīvdienas pavada rokot sliekas un lamatas Milzu Lempim, t.i. man. Paveicās, ka izvairījos, bet ceļi tāpat lupatās no slodzes. Kaut jel nu saldētavā būtu aizķērusies kāda pelmeņu paka vai ledus kā tāds!
Es te atkal, pēc pieciem gadiem iedomājos, ka varētu pieteikties Rīgas maratonā noskriet vārguļu distanci. Bet atkal, tāpat kā toreiz, konstatējis, ka savā vecuma grupā būšu vecākais, nospriedu, ka nav vērts ar jaunuļiem cīkstēties, un atliku to uz citu gadu. Ja vien atkal neaizmirsīšu. Starp citu, vai pamanījāt, ka pieteikšanās anketā pie jautājuma "Ar kādas firmas kedām skriesiet?" viņi aizmirsuši pielikt punku "Ražotājs, kurš vēlas, lai skrienu tieši viņa apavos, drīkst ar mani sazināties un izteikt savu piedāvājumu"?