Interesanta koncepcija: "Tie, kuri nemīl, piemēram, afgāņus savā zemē, ir nicināmi ksenofobi, savukārt tie, kuri ar ieročiem rokās dodās viņus apšaut uz Afganistānu, ir bezgala cienījami varoņi".
Jo nemīlēt un nicināt ir viegli, bet doties tālienē ir saistīts ar risku, un reizēm prasa prat varonību, tātad godājama nodarbe. Ja atgriežas mājās ar bariņu vergulaupījumu jaunu pieredzi un izpildītas humanitārās misijas apziņu, tad jo godājamāka. Ir taču jau senas tradīcijas šajās lietās, kaut vai krusta kari. Vienīgais, šķiet, tajos laikos citādo nicināšana savā zemē netika tik ļoti nosodīta. Bet tie jau sīkumi.