Tā - uzrakstīju otru eseju ;o)) ielieku ievērtēšanai, baudat, kamēr vēl var ;o))
Ar mums visām tas bijis ne reizi vien.. Diena sākusies un tu skaidri zini, ka būs vakars, būs viņš un viss notiks... un tu zini, ka esi tam gatava. Man seksā visvairāk patīk gaidīšana. Patīk šis sievišķīgais rituāls, tas dīvainais dvēseles bezsvara stāvoklis, smaidiņš, kas paslēpies lūpu kaktiņos.. Jau sākot spodrināt spalviņas jūtu viņa pirkstu pieskārienus ādai, elpu uz vaiga... tas viss vēl būs... Bet sākumā tas gaidīšanas rituāls.
Tātad vispirms... Vispirms es nomainu gultas veļu... jo man patīk svaigu palagu smarža, āda no tādu pieskāriena ir īpaši jūtīga. Tad sakopju māju, jo tad es jūtos drošāka. Tad seko duša. Svaigi mazgātiem matiem ir pavisam cita smarža... pēc brīža zem dušas šaltīm es jūtu, ka atveras un ieelpo katra ādas šūniņa... Pavisam nedaudz ādas krēma, tas padara ādu tik maigu un starojošu – šoreiz es cenšos nelietot neko īpaši smaržīgu, un vispār - smaržas nekādā gadījumā! Jo pārkarsusi āda tās pārveido ne visai vēlamā kvalitātē. Tad seko nadziņu spodrināšana. Man patīk labs manikīrs, jo liekas, ka līdz ar viņu paliek jūtīgāki pirkstu galiņi... ja, ja un noteikti roku krēms un plaukstu masāža, ja vēlies ar vīrieša ķermeņi spēlēt kā ar mūzikas instrumentu, rokām jābūt tam gatavām... Izkūpinu kādu eļļiņu un labi izvēdinu guļamistabu - smaržai nevajag būt nomācošai, vienkārši ir jābūt tādai vieglai nojausmai, kaut kam, kas virmo gaisā... Un tad ir pienācis laiks nelielai burvestībai. Šis padoms man nācis no omes, kurai savulaik par to pačukstēja viņas vecmāmiņa... vīrieši tā dēļ esot kā bez prātā, un ar pliku roku ņemami ... , iemetu lina maisiņā šķipsniņu savvaļas piparmētru (tām nekādā gadījumā nedrīkst būt aptiekas piparmētrām – nu pašas zināt...), tad to maisiņu nedaudz saberzēju un paslēpju zem spilvendrānas. Nezinu, kā tam vīrietim, bet man pašai drausmīgi patīk piparmētru smarža svaigajos palagos... Tad es izvēlos mūziku...tam fonam ir ļoti liela nozīme, jo no tā atkarīgs, kādu tieši seksu es šovakar vēlos... ieslēdzu to uzreiz, lai piepilda istabu jau tagad... Tad laiks apakšveļai... Kas īpašs tādam gadījumam, kas nav domāts valkāšanai , bet gan vairāk noņemšanai Manā gadījumā ir liela nozīme krūšturim - tādai saimniecībai ir jābūt cienīgi iepakotai un atbilstoši pasniegtai... Otra, nemazāk svarīga komplekta daļa... Nu, teiksim ir bijuši gadījumi, kad es to nemaz nelietoju, man patīk draiskie pārsteigumi... Tad nedaudz vaigu sārtuma... un laiks manai sārtai kleitai, kura vienmēr nostrādā nevainojami ... Tāds viegls halāta tipa piegriezums bez piedurknēm un ar sīku podziņu rindu priekšā, kuru tik viegli atpogāt ... Sveces? Sveces man nepatīk, nu ja vienīgais vannas istabā... vai gadījumā, kad paredzētas izpriecas nakts garumā... Laikam viss - nepagāja ne trīs stundas, vai ne? Bet vienalga, man patīk šis gaidīšanas rituāls.
Ienirstu gultā, ieelpoju to smaršu un laiski izstaipos, gribās murrāt... Jūtos tik apmierināta ar sevi un visu, kas apkārt, ka vairs pat nezinu, vai maz gribu te to vīrieti. Atnāks, izjauks visu apkārtējo harmoniju, savandīs gultu, matus, dvēseli... Bet kaut ko mainīt šai ziņā ir jau par vēlu jo ...atskan zvans un durvīs stāv Viņš. Pieskaros ar plaukstu viņa vaigam - gluds. Laba zīme... redz, vīriešiem arī ir savs „rituāls”, tas, protams, aizņem mazāk laika, nekā cilvēces maigākai pusei.
Jautāsiet, vai bija vērts censties? Līdz gultai tikām ar lielām grūtībām, jo mīļums jau koridorā bija gatavs gāzt mani gar zemi. Nekāda maiga pačivināšana arī nesanāca- netiku pie vārda. Toties vēlāk vairs nevarēju dabūt to ārā no gultas...
Vot, nekad nesapratīšu, KĀ vīrieši nojauš, ka tiek gaidīti?! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
