guļu uz jumta kajas pārkārusi pār jumta malu. ar vienu roku velku par skursteņa stūri. diezin kā tur salatētis ielien? makoņi peld un ir tāds miers. vai tās ir tavas rokas, kas mani apgriež otrādi un pie rokām un pleciem piestiprina ar karstu vasku pelēkas spalvas? vai tās ir tavas lūpas kas man ausīs klusi zvana ka krāšņumam būs saules atspīdums perfektajā spalvu pelēkumā? vai tā ir tava elpa, kas mani nopūš no jumta un kādu laiku sargā kamēr es iemācos lidot ar šiem spārniem? vai tie ir mani jumti, jeb tavējie?
es aizmirsu paroli, lai nolaistos uz tava jumta.