per silentium ad as†ra mille - [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 3rd, 2016|09:42 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
šī laikam bija pēdējā leļļu teātra izrāde, ko esmu redzējis. tehniski, tā bija izrāde pieaugušajiem, bet muterītei acīmredzot nesagādāja īpašas grūtības iekontrabandēt mani zālē uz pa blatu dabūtajām kontramarkām. (divi prievārdi pēc kārtas. nieki vien, norvēģi savirknē trīs vēl pirms brokastu kafijas) foršs laiks bija, tādā ziņā. svētdienas rītā aizej uz Almas Ābeles Raini Dailes Mazajā zālē (pieci lielie rindā), vakarā tajā pat Mazajā – Strengu Heses Stepes Vilkā, bet trešdien jau muti vaļā var klausīties dziesmas par iminento erekciju, ekspansiju un citām miesiski garīgām eksekūcijām, kas sagaida vīriešu kārtas cilvēkus, tātad, sasodīts, nav izslēgts, ka arī mani.

Cietumā



man ar vārdu kungs ir problēmas. es drīzāk varu ar to grūdmūsvelcJūsu brīvi, lai piespiesti žonglēt. kāds kungs? kam kungs? uzvārdam?
vācu muižnieka dotam jūzerneimam? viņš zviedrs, starp citu, bija, ne vācis. šovasar atradu vecā kartē pie Gaujas norādi uz Štāles muižiņu. un tad jau gūgeļkartē arī Veco Štāles ceļu. tāpēc jau arī es to gateri tur īrēju, ar domu, ka viendien forsēšu Gauju un paklaiņošu pa vietām, kur ūbervecōpis Pēteris pirms 7 paaudzēm no diezgan cienījamā virsnieka to palamu dabūja. vagaram droši vien bija branga vara taislaikos, ņemot vērā, ka švēdam lielākā daļa biznisa un īpašumu bija ikauņu pusē.

tehniski man šobrīd būtu bijis jābūt aftōkursos (saliktais atstāstošais debitīvs, vēlamajā kārtā, tak nerealizēts), bet es strādāju mikrōnodokļa labā un pēc pāris stundrāža apgriezieniem domāju aizšļūkt uz klasesbiedra rīkotu zemināru par Ģimenes kokiem. kamēr no tagadnes, izskatās, acumirklī ne sūda vairāk nevar saprast, pamēģinās paurķēties pagātnē.

aizvakar pie senčiem vienā ablōmiņā ieraudzīju lappusi, kur abi vectēvi Latvijas armijas uniformās, dienestā. (smuki, sātani! stalti ar' par spīti nelielajam augumam).
vakar prasu Papam: a kā Ōpim izdevās Otrā kaŗa laikā no dienesta vienā vai otrā pusē izvairīties?
– Hā, viņš saka. Nu, tur smieklīgi. Liepāju jau bombardēja, un krievu komisārs ostā sasauc visus ierindā – i jūrniekus, i apkopējas – un sadala komandās, kam nekavējoši tiek pavēlēts evakuēt uz Ļeņingradu visus ostā pietauvotos peldlīdzekļus. Nekādu zvanu uz mājām no vienīgā telefōna, nekādu atvadīšanos, ibiōmaķ. Soļos, marš! Nu, visi soļosoļo, Ōpis ar'. Bet nu zinkā, viņš tak tur katru krūmu, katru ēnu pazīst. Vienā brīdī vienkārši izgaist no ierindas. (Puff, and he's gone, es reāli redzu Kevinu Speisiju Jūžuālajos saspektos.) Bet jā, Ōpis nodienēja, vēl pirms Jūrenes. zin, viņš mācījās kopā ar to slaveno kapteini Legzdiņu. bet ka' šie pabeidza Jūreni, Ōpis uzreiz varēja iet jūrā, bet Legzdiņam pa priekš' bij armijai jāatdien, hehe. bet tā jau Ōpis pa priekšu bija streļķos…
– Ko'a?!? (wtf, cik tad viņam bija? tik, cik man, kad memmīte caur pazīšanos uz izbāžamu leļļu balagānu aizveda, pārkāpjot likumus un morālās paradigmas? wtf?)
– nu jā, viņš jau vēl pajauns bija, vienpac laikam. kaukur pie Daugavpils. iedevuši puikam tādu milzīgu bisi – par trjohļiņejkām viņas laikam sauca – nu, garāku par pašu strēlnieku, smagu pēc vella. šis bij sapratis, ka ar tādu nevienu nenošaus, un iemainījis to pret japāņu karabīni. vienīgie sūdi, ka tur tās patrōnas tak nav pasējušas. vienvārdsakot, apsaldējis kājas, atceries – vecumdienās par tiem īkšķiem bišk sūkstījās? – un metis karošanai mieru.

par ko es nekavējoties iemetīšu nedaudz balzāma, ko tējiņa te vakar visžēlīgi atstājusi. uz csdd kursiem iet erebušam ir nedaudz amorāli, kamēr uz ģintskoka lekciju, praktiski, nepieciešami. jo kaut kā taču mums vienam otru jāpiecieš arī diahrōnā skatienā.
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]blond
Date:December 3rd, 2016 - 10:00 am
(Link)
Uh, kā man patīk tas sātans! Pašai man te nesen pilnīgi nejauši velna mātīte paspruka - izsaucos un pati nopriecājos, tāds sens, nepelnīti aizmirsts apzīmējums.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:December 3rd, 2016 - 10:05 am
(Link)
ō, Vella mātīte ir jaudīgi!
sātans jau pret to tikai tāds nieka paklupis kazlēns ;)
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:December 3rd, 2016 - 10:38 am
(Link)
un tad, turpinot sēriju, cik tālu ābols aizripo no ābeļa, ne bez lepnuma pastāstīju Tētim, kā es pirmajā armijas naktī Tallinā, nekavējoties atradu caurumu žogā un dezertēju uz Mākslas institūta kojām, kur kā bēglis līksmoju ar foršām meičām, tad klenderējām pa ielām līdz rītausmai. vissarežģītākais bija ielavīties atpakaļ kazarmās. labi, ka man bija tas Tērbatas kopmītņu rūdījums. toties „mans” vilciens uz Kazahiju jau bija aizgājis… tur bija tāds foršs leitnants ar ūsām, es viņam iepatikos. tobiš tas, kā es situ ritmu, morzīti. es būtu kļuvis par radistu. esot mani ilgi naktī saukuši, meklējuši… bet nu, zinkā, tur bardaks, desmitiem tādu dzīvē jau vīlušos leitnantu un kapteiņu izmeklē sev gladiātōrus.
– vovo, Ōpi jau arī pēc tam tas bardaks izglāba. ej tur ko saproti. uztaisi mierīgu un mērķtiecīgu seju un ej savās gaitās. ja arī mērķa nav, iztaisies it kā būtu.
[User Picture]
From:[info]heda
Date:December 3rd, 2016 - 10:46 am
(Link)
Kur nu dižāks mērķis kā izvairīšanās no krievu komisāru ierindas :) Paldies par stāstiem un smaidīgu sestdienas rīta brokastlaiku.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:December 3rd, 2016 - 10:58 am
(Link)
tur jau vēl bija tā mana sentence, bišk tā kā rūgtumiņš patosīgs, par to, kā Ōpis Redzēja iespēju savu dezertēšanu/nesadarbošanos pastiept garumā, pat gadiem, kamēr es jau vairs ne. es varēju tikai nospļaut pie golema kājām un nočiept viņam dažas stundas, līdz gaiļiem. jo man bija arī par viņu, fāterīti, jādomā. es nevarēju atkal likt zem belziena viņa bērnudienu jūrāiešanas sapni un ar to saistītās privilēģijas un ciešanas.
zinkā, ir tā opti-mistiskā teōrija par to, ka katra nākamā paaudze esot gudrāka par iepriekšējo. whatever gudrāka mīnz, tur pat acumirklī, kāsak, neiesim. un tad, saskaņā ar kurējo tur Ņūtōna novēroto likusakarību, ir pretējais Vecmīlgrāvis, kurš ik nākamajā atvasinājumā saskata entrōpijas pieaugumu, korpjupisviņuciju, pieaugošu tizlību.
ok, jautājums, dabiski, kādus parāmetrus vētām + miers, ka tāpat jau tā patiesība nevis turārā, bet kaut vilnī pa vidu. trotuārā :)
[User Picture]
From:[info]heda
Date:December 3rd, 2016 - 11:42 am
(Link)
par to gudrāko nākamo paaudzi aronija duāla, jo par sevi skaidrs, ka negudrāka, bet par bērniem gan ticu, ka būs gudrāka :), un gan jau opji labvēlīgi aroniski arī mūsos kādu atvasinājuma gaišo pusi saskatītu.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:December 3rd, 2016 - 12:58 pm
(Link)
es te jaunākajos laikos ik pa brīdim atgriežos pie cita Ōpīša, Nīla Poustmena paustajiem un savlaik īsti nesadzirdētajiem postulātiem par vismaz vienu izeju no daudzām bezizejām: Tilts uz Apgaismību ēpubs, pārsimts kīlōbaiti.

grāmata, kas sākas ar mottō/epigrāfu/akordu:

Soon we shall know everything the 18th century didn’t know, and nothing it did, and it will be hard to live with us.
—Randall Jarrell
[User Picture]
From:[info]rasbainieks
Date:December 3rd, 2016 - 10:55 am
(Link)
par 17:17 atgādinu
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:December 3rd, 2016 - 10:59 am
(Link)
man tas pasākums vroģ ap 3iem beidzas. lai gan, pieņemu, ka palikšu ilgāk.
sakiet, drīkst pie jums nesodīti ierasties Agrāk?
[User Picture]
From:[info]rasbainieks
Date:December 3rd, 2016 - 11:17 am
(Link)
skaicka. ka tik mēs paši jau būtu no supplies run pārradušies.