Reiz sociālā dienesta kāpnēs dzirdēju šādu dialogu starp apmulsušu apmeklētāju un darbinieci, kas strauji devās no viena kabineta uz otru:

- Nu tā, visu dienu nogaidīju rindā, un atkal nekā!
- Bet jūs taču pensijā. Jums tāpat nav, ko darīt... dzīvē.