12:40 amno vienas puses, tas, ka es nekad nemāku paturēt kaut ko pie sevis, ir mana labākā īpašība - tas tomēr ir tā diezgan atbruņojoši, ja otrs (saprāta robežās, protams) neko daudz neslēpj. no otras puses, es tomēr mazliet gaidu dienu, kad beidzot iemācīšos paklusēt, nevis stāstīt saviem līdzbiedriem teju visu pēc kārtas. bet nu jā, laikam es citādāk nemāku. un ko tur daudz. piemēram, es šodien sasmīdināju un samulsināju jau kādu ceturto skolasbiedru, ar kuru runājām par Hariju Poteru, ar jautājumu par to, kurā tornī viņš būtu, un pirms dažām dienām liftā ar citu puiku apspriedām lolkaķus, t.i., es apspriedu, un viņš smējās.varētu jau piekrist kint., ka es, tāpat kā daudzi citi, runāju tikai tāpēc, lai dzirdētu pati savu balsi (bet nopietni, tas ir lielākoties galvenais iemesls, kāpēc cilvēki vispār runā), bet tās ir muļķības. es nezinu, kāpēc tik daudz runāju. un kāpēc es vienmēr pasaku par daudz, bet tai pašā laikā ne pietiekami. ai, es laikam vienkārši esmu stulba. (bet pavisam nopietni, reizēm man liekas, ka kaut kas vienkārši ir nepareizi salicies manā smadzenē, citādāk tos visus gļukus nav iespējams izskaidrot) |
running to stand still
September 3rd, 2010
04:55 pm - mazās dienasDabūju savu bankas karti, tas viņiem prasīja tieši nedēļu, tagad pa pastu jāturpina gaidīt paroles un kodi, kas nāks divās atsevišķās vēstulēs, šī valsts ir aizraujoši birokrātiska. iespējams, šodien vai rīt, ja pasts strādā sestdienās, dabūšu savas internetos pasūtītās grāmatas, kas ievērojami atvieglos mācīšanos. un vēl es šodien uzzināju, ka tie bērneļi, kas zem maniem (un visu pārējo nabadziņu, kas dzīvo šajā ēkas pusē) logiem priecājas katru dienu no 9.00-18.00, turpinās priecāties arī ziemā, tb - arī aukstā laikā viņi lielākoties priecājas ārā. trešdienu rīti ir visdrausmīgākie, jo pagulēt ilgāk par deviņiem nav iespējams. un vispār nu jau vairs pagulēt ilgāk par deviņiem nav iespējams. saņēmu paciņu no mājām trešdien, tagad dzīve daudz vieglāka, jo man beidzot ir kedas. un māmiņa gādīgi bija ielikusi arī divas Laimas šokolādes, un vēl man beidzot ir mētelis, bet nu jau ārā pat ir saulains un silts.un ledus gabaliņi manā kolā izskatās pēc sīpoliņiem, un saldējums, ko šodien beidzot nopirku (jau nedēļu domāju par to, ka gribu saldējumu), ir atkarību izraisošs. un vispār vienīgā (ēdam)lieta, kas man tiešām ļoti pietrūkst, ir Stockmann' spinātu pīrāgi. paldies par uzmanību, esmu pierakstījusi visu (svarīgāko) par pēdējām dienām, tagad es varu turpināt skatīties Weeds. |
Powered by Sviesta Ciba