Vai tā ir Helovīnu nakts, kas pārņem vai vienkārši rudens, bet es nespēju klusēt un gribu rakstīt.
Pierakstīt debesis pilnas ar emocijā, kas pārņem.To ir tik daudz un tās ir tik dažādas. Tāds sajūtu mikslis, ka man šķiet, ka mana galva kūp.
Laimības sajūtas un paraonoja pastaigājas roku rokā.
Vientulība un pateicība par to, kas man ir, guļ vienā gultā.
Šaušalīgi kompleksi un gribasspēks dala vienu krēslu.
Ticība labajam un bezcerīgas skumjas skatās vienas otras acīs.

Tam visam pa visu esmu es.
Nolādēta lieta, kas nezina, kur īsti iederās manas emocijas.
Kā atdalīt emocijas pareizi no loģiskās domāšanas un vienkārši kļūt par cilvēku.
Labu cilvēku ar stipru personību.
Bet es jūtos kā saplēsts priekšmets, kurš ir salīmēts atpakaļ kopā simtiem reižu.
Protams, sākotnējo formu atgriezt nav iespējams.
Reizēm šķiet, ka dzīvības trauks ir pārvērties robotā, reizēm zombijā, kas nespēj parunāt, bet redz un dzird, kas apkārt notiek.
Šausmas pārņem aizdomājoties, vispār.

Katru dienu es cīnos ar sevi, lai smaidītu, priecātos un tiektos uz mēŗkiem.
Beigu beigās, katru vakaru tāpat nonāc pie domas, kāda jēga...
un man nevajag lekcijas, vai atbildi uz šo jautājumu, jo es jau zinu, zinu katru iespējamo atbildi un lekciju, to visu esmu dzirdējusi
lasīju un secinājusi savā galvā.

Viss šis sūds manā galvā ir patiesībā viena iemesla dēļ.
Un šis iemesls ir kāds, kurš šobrīd atrodas mentālā iestādē.
Pagaidām viss ar to ir jauki, bet kas būs, kad nebūs vairs šīs mūra sienas un ārsti apkārt, kas pieskata katru kustību?

Zinu,zinu, ka tā nav lielākā dzīves problēma, bet ko darīt, ka uzrodas kāds, kas tik ļoti iekustina sirdi
Manai sirdij ir bijis tik daudz damage, ka man besī, ka man ir sirds iekustināta, es palieku maza un gribu raudāt, jo man ir bail
Bail būt atkal un atkal sāpinātai, jo man nav sava dzīves partnera, jo neviens nespēj manī neko ieraudzīt mīlamu, jo neviena sirdi es nespēju iekustināt, jo mani vienkārši nemīl tā
un tas sāp, neizsakāmi, šausmīgi, briesmīgi sāp ;(
jo es ZINU, ka neesmu nemīlams cilvēks. es vienmēr cenšos dot maksimāli daudz mīlestības visiem.
Cenšos būt labs cilvēks, cenšos neizrādīt savas sliktās emocijas, cenšos būt labs draugs. un no sirds cenšos.
Mani priecē un uzlādē, kad citiem lieku smaidīt.
Tikai dažreiz arī manai dvēselei gribas pasmaidīt...

Ujj... Cik sen nekas nav rakstīts, gribās tādu kā mazu life update uzrakstīt, bet nav vērts.
Pašai nekad nav interesanti šito visu pārlasīt.
Emocijās gan gribu padalīties :)
Pēdējā laikā esmu sapratusi, ka mana intuīcija palikusii spēcīgāka.
Esmu arī sākusi tai klausīt un daamn giirl. Dzīvē tiešām notiek labas lietas ^^
Vispār vai nu man pavasaris galvā vai kas, bet ir energījas uzplūdi un pozitīvisms tik daudz, ka nav pat laika gruzīties.
Laikam visu gruzi atstāju ziemā :D
Patiesībā, es esmu finansiāli ļoti nestabils cilvēks un laikam nekad līdz galam normāli neiemācīšo samenedžēt savu budžetu,
BET man reāli tas nav svarīgākais dzīvē, to es esmu sapratusi
Es rodu prieku no tik daudz mazām lietiņām ikdienā ^^
Protams, gribās un vajag ļoti daudz ko kam šķērslis ir nauda, bet es ticu, ka viss piepildīsies.
Viss ko vēlos dzīvē notiks, jautājums tikai kad un kā,
Bet būs labi.
Kā arī tiešām, tas ka vair snav tumsa visu laiku ārā arī palīdz
Ehh labi esmu tik overexcited, ka jāiet gulēt
Gan jau drīzumā kaut ko priekš sevis uzrakstīšu ^^

Skudriņas skrien pār muguru klausoties šo
https://youtu.be/RWsMCe1bWWw

Neatceros,kad pēdejo reizi tik ļoti kaifotu pie kādas dziesmas❤

Lai cik sākumā likās neinteresants seriāls.

Sen neesmu rakstījusi tādu kā life update.
Principā jau nekā jauna nav ko teikt, un pēdējā laikā liekas, ka rakstīšana būtu velta laika izšķiešana
BET tas pats jau ir ar seriālu un youtube skatīšanos (kas ir mostly ar ko pēdējā laikā aizraujos, zinu nožēlojami),
waste of time.
Ko gan lai citu dara savā brīvajā laikā, kad esi pārguris no darba?
Tu teiksi mainīt darbu? Nē, fuck that shit. Man ir labs darbs. Šobrd nevaru iztēloties ko citu es varētu darīt.
Anyway.
Kas sāp, sāp tas, ka mīlestībā neveicās.
Viss ir tikai par un ap seksu.
Nepārproti, lasītāj, man patīk sekss. Pat ļoti.
Man pietrūkst mīļums pēc seksa, apskāvieni, sadošanās rokās.
Citi domā, ka atrast fuck buddy ir nereāli.
Manā gadījumā, tas ir viss ko es atrodu.
Miesu, pliku gaļu, bez garšvielām.
Kam tas ir vajadzīgs? Ne man.
Laikam tiešām vecums nāk virsū, jo gribas darīt lietas savā brīvajā laikā.
Nav jau ar ko. Draudzenēm ir savas otras pusītes un viņām viss notiek,
Iesaistīties kādos kursos vai domubiedros, es reāli kautrējos.
Kas atliek? Reklamēt sevi visur, ka hey esmu jauna (pagaidām), nosacīti skaista un neprecēta?
Arī fuck that shit, neesmu arī tik nožēlojama
Tieši otrādi esmu forša un zinu, ka ja man būtu tagad draugs, viņš būtu viens laimīgs čalis.
Tāpēc, ka man rūp. Ja tādu pašu gādību vai rūpes nejūtu no otra cilvēka, tātad nejūtos vajadzīga.
Man nevajag māju vai mašīnu vai vēl visādas mantiskas lietas.
Es tikai gribu dzirdēt, sajust to, ka es kādam kaut ko nozīmēju, es gribu dot mīlestību no sirds.
Jau nedaudz vairāk kā gads vientuļnieces statusā un man ir reāli skumji.
Atzīstos, es vairs nemāku iepazīties. Tā kā, ja es Tev patīku, raksti man.
Es gan jau atbildēšu, ja rakstīsi unun vienkārši pazudīsi nu tad paldies Tev,
ka liec man vēl vairāk noslēgties sevī.
Reāli, labi. Labāk nepalika no uzrakstīšanas, bet hey. Ir taču jauki palasīt, ka kādam iet sūdīgāk par Tevi :)

...

Es varēju arī kaut ko literālu un dzejisku uzrakstīt, bet whats the point.
Tā būtu tikai realitātes noslēpšana vārdos un atskaņās.
Šobrīd es runāju, visu kā ir.
Labi. Arlabnakti, pagaidām.

Citreiz es nesaprotu neko.
Liekas,ka zināšanas, pieredze visu laiku ir par maz.
Nekad tās nepietiek...
Bet.
Pēdējā laikā vispār jau šķiet,ka ir tieši otrādi. Pieredze un zināšanas privātajā dzīvē ir tik daudz,ka emocijas nav.
Prāts ņem virsroku?
Es nezinu.
Tāpēc arī nerakstu vairs.
Jo īsti nejūtu neko.
Laikam.

I'm so excited!!!
Jau trešdien pirmā deju nodarbība!
Šis gads būs amazing, jauni hobiji,jaunas aizraušanās :)))

Janvāris- Diezgan smags mēnesis bij, ja tā atskatās, pārdzīvoju savu sāpi, ka esmu appista.
Nodzīvoju to mēnesi ar tēvu un strādājot, pārdomājot dzīvi. Daudz vientulības un sevis savešana pa plauktiņiem

Februāris - Interesanta vārda diena, traka strādāšana pirms Valentīndienas, dzīvošana Ķengragā.
Dzīvesprieka atgriešanās, kontakts ar cilvēkiem atgriežas :)

Marts - PIRMAIS TATTOO ^^ Traka nostrādāšanās 8.martā. Oficiāli mans otrais 8.marts strādājot ar ziediem ^^
S. atbraukšana, mana lieliskā dzimšanas diena. Draugi, mīlestība un ballītes ^^

Aprīlis - Ceļojums uz Viļņu kopā ar manu mīļo S., Metālistu pirts, randiņi, piedāvājumi būt attiecībās. S. atgriešanās Latvijā, pārvākšanās uz centru,
ballītes, prieks un laime. Romantika Jelgavā. Personības izmaiņas sevī.

Maijs - Episkā sālsmaizes ballīte ar 25 cilvēkiem. Atklāsme, ka beidzot neesmu viena, ka beidzot man ir tik daudz jauku cilvēku apkārt.
Iepazīstu Jelgavu, dzīvoju mirklī, izbaudu dzīvi. Pirmo reizi apmeklēju fetiša ballīti.:)

Jūnijs - Pirmais publiskais ieraksts šajā cibā. Trips uz Dobeli. S. vārda diena, M.padzīvošana pie manis (ļoti nelāga pieredze), Episkie Jāņi Lilastē ar kailpeldēm jūrā, daudz aliņiem, gaļu, mūziku un vainadziņu pīšanu. Vīna vakari ar S. Apziņa, ka dzīve ir skaista :) Laikam šinī mēnesī bija atkaltikšanās ar dažu labu.

Jūlijs - 1.datums sēru diena, mana kaķīša nāve, šoks, trieciens, neziņa kā dzīvot tālāk, tajā pat dienā arī bēres. Tālāk seko M. "pasūtīšana", kaut kāds nelāgs stress, pa vidam braucieni uz Jelgavu, KLANG 2016 - izrāde Jelgava 94, lieliska izārdīšanās koncertos, smiekli, dziedāšana pie ugunskura, peldes Hesā un daudz daudz citi notikumi :), mēneša beigās jau pamazām dzīvesprieka atgriešanās.

Augusts - Mazliet slimošana, mīļi dāvinātā kafija un rafaelo :) Interesanti pavadītas 2 naktis ar sievietēm :D , ballītes, Andrejsala, pēdējo reizi Jelgava, Zvaigžņu lietus un gadiem ilgas pagātnes noglabāšana, atvieglojums, patiesums, pašsajūtas uzlabošanās, pašapziņas celšanās.:) Pārmaiņas arī darbā, cita lokācijas vieta, izmaiņas. Mīlu dzīvi ^_^ - http://klab.lv/users/damn_thing/212903.html

Septembris - Mammas, māsas atbraukšana, laiks ar ģimeni, laiks atkal vientulībā, depresīvs noskaņojums, pārdomas. Teiksim tā nekāds mēnesis.
Seriālu un filmu laiks. Pirmo reizi Teātra bārs. Daudz pārdomas.

Oktobris - Kino tradīcija pirmdienā, 2 cilvēciņu ienākšana manā dzīvē uz palikšanu, like uz 4ever :D, atvaļinājums, atpūta, mini ballītes, morāli jocīgā paģira, daudz dusmīgu garstāvokļu, mēģinājumi saprast, kāpēc ja viss dzīvē labi, tomēr kaut kas pietrūkst.

Novembris - Dvēseliskās sarunas ar I. parkā, daudz jaunu lietu uzzināšana, beidzot pieradums pie vientulības dzīvoklī, lāpu gājiens, lieliskā balle laukos, adīšana un citi balzami dvēselei, mēneša citāts "Nav vērts cepties pat 5 minūtes par to,kas vairs nebūs svarīgs pēc 5 gadiem"

Decembris- Jauks un silts mēnesis. Traki Ziemassvētki, pīrāgu cepšana, smiešanās, I. ievākšanās pie manis, daudz jauku brīžu ar manām tuvākajām un vismīļākajām, ģimeniskuma sajūta, ļoti daudz smieklu tikai par mums saprotamām tēmām xD, jāa, dāvanā no mammas cepeškrāsniņa, kino tradicīja pirmdienās turpinās.

Kopumā, protams,visu neesmu šeit uzskaitījusi,kas ir noticis šogad, bet gads bija ļoti viļņains, bija gan emocionāli brīži, depresīvi momenti un bija tieši pretējas sajūtas, ka esmu laimīgākais cilvēks. Man prieks par šo 2016.gadu. Viens no interesantākajiem gadiem manā dzīve, uz ļoti daudz lietām ir mainīt skats uz dzīvi, esmu kļuvusi labāka kā persona, esmj pateicīga kosmosam,ka man ir tik lieliska draugi apkārt,kuri ir tikpat tuvi kā ģimene.
Paldies, visiem,kas ar mani bija šajā gadā! :) Es jūs visus ļoti novērtēju!:))

Ir protams lietas,kas šogad neizdevās sasniegt, bet kā man visi saka, es taču vēl esmu jauna. Paspēšu!
Laimīgu 2017.gadu cibiņi!:)
Šis gads būs vēl labāks, spēcīgāks un piepildītāks nekā iepriekšējais!

*little confession and thoughts*

And of course, what's the point?
What's the point of all of this?
Every time I find something new, something fresh...
One says: just great, just do it.
Another one says: why what's the point?
Really? People?
I think, I can't understand people at all.
I can listen to them.
Every time, I get excited or happy about something REAL happening in my life,
there is always someone unsatisfied.
You would ask why do I care?
Well... I wish I could say that I really, really don't give shit.(and sometimes I don't give a damn shit)
But I do. Because I listen. I'm investing my self in people.
I want to understand humanity and their thoughts about life.
I want to try so many amazing things in life.
Problem is, I want it all of those amazing things :D
Life just seems too short for me.
I'm always worried, that I'm late, that I will not make it.
I really wanna spend quality time. All the time.
I don't wanna waste time. That's why I care. That's why I listen what people feel needed to say.
People talk about dreams, life goals, inspirations, work, friendships, relationships...ect
And I listen, truly. Carefully. Because I don't have my one true BIG dream.
I collect everything I read, see and hear.
My life goal is to open my eyes wide open, open my mind the widest I can,
and see the WORLD, all of it.
Time may be an illusion, but our time here is everything we have.
Life is short. Don't waste it.

Jau trešais, nē patiesībā ceturtais cilvēks šogad man atzīstas jūtās.
Jau ceturtais cilvēks saka, ka grib ar mani ko vairāk nekā vienkārši draudzību.
A ko es? Es neko. Nevaru saprast, kas ar mani nav kārtībā...
Draudzenes jau saka, ka ar mani viss ir kārtībā.
Man atkal šī tēma pārāk uztrauc.
Kompleksi palikt vienai?
Es taču esmu vēl jauna, teorētiski.
Goda vārds, nezinu, ko domāt.
Man ir šoks, prieks un bēdas un viss vienlaicīgi.
Laikam tomēr nāksies iedzert šovakar...