gribās baigi par šo tēmu ilgi un dikti filozofēt, bet mani spēki ir izsīkuši.
Katru dienu sev piepildu ar max nodarbēm, ka nemaz man nav laika apsēsties un vienkārši drukāt.
Galvenais, kas manā prātiņā notiek ir tas, ka esmu mierā, harmonijā un mīlestībā ar sevi.
Man tiešām iet labi. Jūtos laimīga, dzelžaini turos pie sava ritma, sarakstiem un pēdējo kilogramu nomešanas.
Pēdējā laikā vairs nav grūtības vispār ar sevi. Nav vairs grūti no rītiem piecelties laicīgi, lai varētu lēnām taisīties, paēst brokastis utml.
Ikdienišķas lietas vairs nesagādā grūtības. Nav vairs jāmeklē motivācija, tā vienkārši ir manī, visu laiku.
Rezultātā nav vairs prokrastinācija. Vispār! AK, prieks un laime par to ^_^
Vispār esmu vienās pozitīvās domās par visu, sūtu pozitīvo enerģiju kosmosā un visam, kas man apkārt.
Gribu mīlēt un mīlēt <3 ^___^
Jāmīl dzīve un dzīve mīlēs tevi pretī.
Ja nemīli dzīvi, tad maini to. Viss ir mūsu pašu mīļajās rociņās.
Arlabunakti, ciba. :)

Par mentāli stabilu gadu!

Šis varētu būt kārtējais dzejas vakars man, bet nespēju kladēs atrast neko, ko gribētu šeit pārrakstīt.
Šodien domas vērpjas ap vārdu egocentrisms.
Manuprāt, tas piemīt visiem, tikai dažāds līmeņos.
Dzīvei ritot arī tie līmeņi mainās.
Domāju, kādā egocentrisma līmenī es esmu? un vai cilvēki man apkārt ir vienā līmenī ar mani?
Egocentrisms ir domāšanas veids, bet jautājums ir, kādēļ mums visiem tas ir ieaudzināts?

*little confession and thoughts*

And of course, what's the point?
What's the point of all of this?
Every time I find something new, something fresh...
One says: just great, just do it.
Another one says: why what's the point?
Really? People?
I think, I can't understand people at all.
I can listen to them.
Every time, I get excited or happy about something REAL happening in my life,
there is always someone unsatisfied.
You would ask why do I care?
Well... I wish I could say that I really, really don't give shit.(and sometimes I don't give a damn shit)
But I do. Because I listen. I'm investing my self in people.
I want to understand humanity and their thoughts about life.
I want to try so many amazing things in life.
Problem is, I want it all of those amazing things :D
Life just seems too short for me.
I'm always worried, that I'm late, that I will not make it.
I really wanna spend quality time. All the time.
I don't wanna waste time. That's why I care. That's why I listen what people feel needed to say.
People talk about dreams, life goals, inspirations, work, friendships, relationships...ect
And I listen, truly. Carefully. Because I don't have my one true BIG dream.
I collect everything I read, see and hear.
My life goal is to open my eyes wide open, open my mind the widest I can,
and see the WORLD, all of it.
Time may be an illusion, but our time here is everything we have.
Life is short. Don't waste it.

Laikam atkal pienācis brīdis, kad mans dzīvesprieks ir aizgājis nosnausties.
Jau atkal viss liekas bezjēdzīgi un debīli, bet tāda jau tā dzīve ir neko darīt.
Vienkārši janoskaņo sevi uz to pozitīvo...

Par citām lietām runājot, pamazā gribu realizēt savu plānu nākamgad braukt road tripā pa Eiropu.
Šoreiz tiešām domāju, nopietni to darīt, jo pie reizes es varētu arī nosvinēt nākamgad to,
ka būšu beidzot pēc vairāku gadu mocībām tikusi ārā no saviem kredītiem.
Kādēļ gan to neizdarīt ar braucienu ceļojumā?
Mamma arī pasvieda labu ideju šodien, jāsāk jau vākt materiāli kamēr ir vasara dažādiem floristikas darbiem un jāsāk pašai papildus pelnīties internetā,
kā arī uz Z-svētku laiku noīrēt spotu tirgū un tirgoties ar adventes vainagiem.
Ja gribu braukt ceļojumā tad jāsāk jau plānot viss tagad.
Viena no plāna daļām ir couchsurfings :) Nesen tur piereģistrējos un esmu gatava izmitināt Rīgas viesus pie sevis,
jo why fucking not, iepazīties ar cilvēkiem no dažādām valstīm var būt ļoti noderīgi plus arī ļoti interesanti,
kā arī iepazīstoties ar ārzemniekiem Latvijā, man patīk būt gida lomā ^^

Brīvajā laikā arī tagad vairāk centīšos kaut ko radošu rakstīt un paralēli lasīt grāmatas, lai iedvesmotos :)
Nesen, starpcitu, izlasīju "Jelgava 94" :) Man patika, cerēju gan uz mazliet savādāku sižetu, bet grāmata bija laba.
Gribas tagad klausīties visu no mūzika, kas tur tika pieminēts ^^ :D Domaju, ka pašai vajag nopirkt to grāmatu, lai stāv mājās.
Nesenais foršais pirkums man bija Annas Raisas grāmata "Intervija ar vampīru" latviskā tulkojumā.
Kad grāmatnīcā ieraudzīju es biju šokā, jo orģināli grāmata izdota 1996.gadā, un ir tulkota tik daudz valodās, bet līdz latviešu valodai tā nonāca tikai 2013.gadā.
Prieks manai sirdij ^^ Tagad tā nu darbā, brīvajos brīžos čakli lasu ^^ Turklāt grāmatai bija super cena no 17 eiro nocenota uz 5 eiro.

Prāts nepārtraukti kaļ plānus un tas jau laikam labi. :)

Gadiem krātā pieredze un atmiņas, viss kas dalīts šeit tikai izredzētam cilvēku lokam, nu jau tagad pēc šī žurnāla 6,5 gafu jubilejas, šķiet savādi pareizi nepareiza. Mēs visi sakam un tam arī ticam,ka cilvēks jau savā būtībā nemainās,bet savu skatu uz dzīvi, savu mindsetu, savu attieksmi patiesībā ar gadiem mainam gan. Raksturs ir cita lieta. Tas pa lielam arī nemainās,bet mēs iemācamies savas slliktās un labās īpašības izmantot,tur,kur tās labāk iederētos,manuprāt. Man negribas teikt gluži kontrolēt,bet vairāk gan pareizāk pielietot. Es domāju,ka esmu ļoti izmainījusi savu skatu uz dzīvi. Neuzskatu,ka turpmāk slēpšu savas kaut kādas pārdomas vai dzeju ko mēdzu savā cibā ierakstīt. Jo pa lielam, man tiešām ir gluži vienalga vai kāds piekrīt manam viedoklim vai strikti uzskata savādāk, tas tieši padara interesantas sarunas ar cilvēkiem. Man patiesībā patīk,ka manu patiesību reizēm laauž un pierāda pretējo, tādējādi es mācos. Cenšos kļūt par labāku cilvēku un atvērt savu prātu arvien plašāk. Nav man nekādu ekspektāciju,kas būs vai nebūs šajā cibā turpmāk,bet man vairs nav ko īsti slēpt,vēlos būt atklāta pret pasauli un lai pasaule ir atklāta pret mani. Ar šo burvīgo ceturtdienu, pasludinu,ka nolādētā lieta ir izlīdusi no alas un skapja un gatava jaunam dzīves posmam. Priekā!