Gadiem krātā pieredze un atmiņas, viss kas dalīts šeit tikai izredzētam cilvēku lokam, nu jau tagad pēc šī žurnāla 6,5 gafu jubilejas, šķiet savādi pareizi nepareiza. Mēs visi sakam un tam arī ticam,ka cilvēks jau savā būtībā nemainās,bet savu skatu uz dzīvi, savu mindsetu, savu attieksmi patiesībā ar gadiem mainam gan. Raksturs ir cita lieta. Tas pa lielam arī nemainās,bet mēs iemācamies savas slliktās un labās īpašības izmantot,tur,kur tās labāk iederētos,manuprāt. Man negribas teikt gluži kontrolēt,bet vairāk gan pareizāk pielietot. Es domāju,ka esmu ļoti izmainījusi savu skatu uz dzīvi. Neuzskatu,ka turpmāk slēpšu savas kaut kādas pārdomas vai dzeju ko mēdzu savā cibā ierakstīt. Jo pa lielam, man tiešām ir gluži vienalga vai kāds piekrīt manam viedoklim vai strikti uzskata savādāk, tas tieši padara interesantas sarunas ar cilvēkiem. Man patiesībā patīk,ka manu patiesību reizēm laauž un pierāda pretējo, tādējādi es mācos. Cenšos kļūt par labāku cilvēku un atvērt savu prātu arvien plašāk. Nav man nekādu ekspektāciju,kas būs vai nebūs šajā cibā turpmāk,bet man vairs nav ko īsti slēpt,vēlos būt atklāta pret pasauli un lai pasaule ir atklāta pret mani. Ar šo burvīgo ceturtdienu, pasludinu,ka nolādētā lieta ir izlīdusi no alas un skapja un gatava jaunam dzīves posmam. Priekā!