gribās baigi par šo tēmu ilgi un dikti filozofēt, bet mani spēki ir izsīkuši.
Katru dienu sev piepildu ar max nodarbēm, ka nemaz man nav laika apsēsties un vienkārši drukāt.
Galvenais, kas manā prātiņā notiek ir tas, ka esmu mierā, harmonijā un mīlestībā ar sevi.
Man tiešām iet labi. Jūtos laimīga, dzelžaini turos pie sava ritma, sarakstiem un pēdējo kilogramu nomešanas.
Pēdējā laikā vairs nav grūtības vispār ar sevi. Nav vairs grūti no rītiem piecelties laicīgi, lai varētu lēnām taisīties, paēst brokastis utml.
Ikdienišķas lietas vairs nesagādā grūtības. Nav vairs jāmeklē motivācija, tā vienkārši ir manī, visu laiku.
Rezultātā nav vairs prokrastinācija. Vispār! AK, prieks un laime par to ^_^
Vispār esmu vienās pozitīvās domās par visu, sūtu pozitīvo enerģiju kosmosā un visam, kas man apkārt.
Gribu mīlēt un mīlēt <3 ^___^
Jāmīl dzīve un dzīve mīlēs tevi pretī.
Ja nemīli dzīvi, tad maini to. Viss ir mūsu pašu mīļajās rociņās.
Arlabunakti, ciba. :)