saritināties pie jūras uz mājas jumta
katru dienu,viss teiktais paliek aizvien nenozīmīgāks.vienkāršiem, muļķīgiem,savādi nenotveroši virspusīgi gaidītiem teikumiem pievēršot tik lielu uzmanību,itkā tas būtu vienīgais,kas spēj likt smaidīt.spēj saistīt.notvert.
apskatos uz mākoņiem caur objektīvu un skaistums pazūd.to laikam nedrīkst iežogot,tāpat kā sienas.gribētu apgleznot,bet varbūt nemaz nevarēs,negribēs,nevajadzēs.
zemestrīce.vienkārši?
skatiens pazudis senās bildēs ar vasaru.
tikai cilvēki.bet..paņemt līdzi