Šodien braucu pie zobārsta. Nu tāds ierasts maršruts pa Ilūkstes ielu līdz Dzelzavas, tad griežos pa labi uz Astras utt.

Vot.. braucu Dzelzavas ielai pa labo joslu, jo galā jānogriežas. Pēkšņi pa vidējo joslu mani apdzen jaunais "dabljū em vī" un pēkšņi sāk man tiešā vārdu nozīmē mīcīt priekšējo spārnu (jeb strauji griež pa labi pagalmā, nepamanot, ka esmu jamam tā biku pa ceļam). Nu bremzēju cik varēju, bet tā līdz galam nepaspēju. Par laimi paspēju pietiekami, lai viss beigtos ar minimālu krāsas noberšanu.

Par cik pats steidzos, un skāde bija samērā maza, tad nolēmu to sūda aktu nesastādīt. Vnk čuvaks man izmaksāja zobārsta apmeklējumu. Bet nu tik un tā veiksmīgi viss beidzās, jo viņam varēja klāties daudz sliktāk, ja es nebūtu bremzējis un vienlaicīgi griezis malā.

Tagad ceru, ka neesmu rīkojies nosodāmi, ņemot vērā, ka darba vāģis un vajadzētu to aktu sastādīt. Tagad nāksies darbā šo incidentu noklusēt, un man neraksturīgi - samelot.

Vainas apziņa kā parasti radās tik pēc tam, kad biju no jamā paņēmis naudu. Bet džeks sakarīgs bija. Nu biku palika viņu žēl. Pie kam viņa bīmerim skāde bija lielāka nekā man, so sava veida sodu tāpat viņš dabūja.

Pie zobārsta braucu labot priekšzobu, beigās izrādījās, ka jālabo bij abi divi. Un viens no tiem jau man sen kā esot nomiris un brīnumainā kārtā vēl " dzīvo" . Nu neko, tagad skatoties spogulī izslatās baigi noslīpētie tie zobi. Nu tb almost perfekti. Vispār foršas tās zobārstes. Vislaik ar krūtīm rīvējas gar manu seju - najss! &D