Šķiet, būs (atkal) jāatsāk te rakstīt. Jo situācijas, kad atceries noskaņu un dažas sižeta detaļas, bet neko "gūglējamu", tās ir briesmīgas situācijas. Protams, ir iekrājies padaudz noskatītu filmu. Nez, kā būs. Bet nu tātad:

Drive (2011). Te bija parastais stāsts ar džeku, kurš labi dara savu darbu, tad viņa sirds iežēlojas un notiek kā jau notiek.

Te ir noskaņas. IMDB boardā ir diskusija: kuras ir filmas, pēc kurām gribās sēsties un BRAUKT? Tur saradās filmas ar slavenām pakaļdzīšanās ainām. Pēc tām gribās sēsties un tiešām patrakot uz ceļa. Pēc Drive gribas mierīgu motora skaņu un uz tukša ceļa, un apcerīgu mūziku vēl lūdzu. Līdzīgi, kā pēc Lost in Translation. Vai, varbūt, Somewhere.

Somewhere (2010). Hmm, tātad... IMDB boardā.... spļaudās, ka filmā nekas nenotiek, un par ko visi sajūsminās. Man patika, ka filmas vēstījumu nebāž virsū ar varu, bet ļauj skatīties, vērot. Kā tad lai garlaicību vai bezjēdzību vai tukšumu aizraujoši parāda?