Sākam ar vājākajām.
State of Play (2009). Pēc skatīšanās pagājuši divi mēneši, bet neko neatceros. Pēc bildēm, jā, Afleks un Gladiators, detektīvs, slepkavības, kaut kas. Var droši izlaist.
Shinobi (2005). Atceros, ka bija smuki miglu, mežu, plīvošanas un vicināšanās skati. Knaps stāsts.
The Invention of Lying (2009). Rikijs Gervais, romantiskā komēdija, vieglā izklaide. Skatīties varēja pārlieku negarlaikojoties, kas šī tipa filmām ir tīri labs rādītājs. Divarpus, varbūt pat trīs zvaigznes.
The Men Who Stare at Goats (2009). Tāda muļķīga, bet foršā lieta šeit bija šīīīzzēē!
Kad minos ar riteni mājās uz ruļļiem, tad nopietnās filmas īsti neder, labi der tās ar blēdīšanos, šaušanu, mašīnu pakaļdzīšanos. Atkārtoti noskatīju Bornu triloģiju. Pa pirmam lāgam noskatījos
Shoot 'Em Up (2007). Kā gaidīts, šāva devīgi, un mīlīgi uzjautrinoša likās galvenā varoņa kaisle uz burkāniem. Džeimsbondfilma
Goldfinger (1964) arī derēja labi. Vēl minoties esmu skatījies koncertus, seriālus, multenes, dokumentālās filmas.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: