Sajūsminos, kādas foršas filmas man pēdējā laikā gadās. Un iedomājos: labu lietu var novērtēt tikai tad, ja iepriekš pa krietnam izbaudītas štruntīgākas. Tie, kas jūsmo par savas mīļākās operētājsistēmas ērtumu un skaistumu, pagātnē droši vien izcīnījušies ar neglītām un neērtām sistēmām un tagad spēj novērtēt. Tie, kas nepagurstoši apraksta, kādus izsmalcinātus gardumus pagatavojuši, varbūt pagātnē atēdušies vienkāršu pārtiku. Un, nuja, kas atpazīst un novērtē labas filmas, ir drošvien noskatījušies arī daudzas draņķīgas filmas.

Lawrence of Arabia (1962). Šis ir 3-ar-pus stundu gabals, ko vienā paņēmienā nemaz nav tik vienkārši izturēt. Tuksnesis, beduīni, eksotiski skati un cilvēki, un galvenā varoņa personība. Kādreiz skatīšos vēlreiz.



8½ (1963). Galvenais varonis ar savām problēmām likās saprotams un iežēlojams. Daudz simbolu, smuki safilmēts, sapņaini.