Šomēnes tā pavairāk, bet tas jau tā, uznāk un pāriet.

Paha maa (2005). Ledus zeme, somi, drāma. Skandināvu "Amores Perros".

Rushmore (1998) un The Life Aquatic with Steve Zissou (2004). Divas filmas no Wes Anderson un viņa aktieriem, dumji sirsnīgi un izbaudāmi. "Life Aquatic" ir jauka mūzika, Bovija dziesmas Seu Jorge izpildījumā, var dabūt atsevišķi.

Annie Hall (1977) un When Harry Met Sally (1989) ir romantikas. Abas patika, abas iesaku. Pirmajā ir par attiecību iracionalitāti, otrā salāgojas nesaderīgi cilvēki.

Blazing Saddles 1974 ir brīnišķīga vestern-komēdija. Lūk, sākums ieskatam.

The Apartment (1960) bija vienkārši brīnišķīgi jauka.

Šeit atkāpe par vecākām filmām. Viņās mēdz nebūt krāsu, un viņas reizēm nerunā mums pierastā valodā un simbolos. Bet, bet, noskatoties arvien izrādās, ka viņas ir foršas. Ar reizēm pārspīlēti tiešiem izteiksmes līdzekļiem, anahronismiem un minimāliem specefektiem, viņām tomēr gluži labi izdodas ievilkt savā pasaulē. Jā, un atšķirības no mūsdienu viegli sagremojamās produkcijas arī ir izbaudāmas.

The Graduate (1967). Te Dastins Hofmans ir pavisam jauns un kautrīgs puisis, arī saka "O-ō" un ir seksuālā atkarībā no precētas sievietes.

Der Himmel über Berlin (1987) izstāsta, ka enģeļu dzīve nav nekāds rožu dārzs un ko iesākt ar bezgalīgi daudz laika?

Fa yeung nin wa / In the Mood for Love (2000). Ārējs korektums un nokaitētas attiecības.

Mononoke-hime (1997), Miazaki pasak-multene.

The Hours (2002). Šo biju jau redzējis pirms 5 vai 6 gadiem, bet biju jau tik labi aizmirsis, ka varēju skatīties kā jaunu. Individīda iekšējās pasaules konflikts ar sabiedrību, pārējo pasauli.

The French Connection (1971). Detektīvs, Ņujorkā.

Blue Velvet (1986). Mulsina un priecē ar naivumu un vienkāršību, jā, un arī vardarbība pret sievietēm. Sievietēm brīnišķīgas frizūras.

Psycho (1960). Mīlīgi vērot to apzinīgo ņemšanos, klasiskā "ļaundaris piezogas no mugurpuses" horror-skaņa reizēm iztrūcina arī.

Schindler's List (1993). Holokausta filma, kadri sagaismoti kā fotogrāfijas, satriecoši, ka tas ir noticis pa īstam.

Things We Lost in the Fire (2007). Zaudējums un vājums un emocijas.

In Bruges (2008). "Brūž" ir pilsētiņa Beļģijā nevis kaut kāds emocionāls stāvoklis, kā sākumā padomāju. Te ir par hitmenu sirdsapziņu un godaprātu, un foršs humoriņš.

The Bank Job (2008). Jason Statham atkal, nu visu to pašu.

Trois couleurs: Bleu (1993). Komponista sieva pēc vīra un bērna traģiskas bojāejas noslēdzas sevī. Līdz beigām noskatījos, bet tā ne pārāk. Varbūt vēl nejēdzu novērtēt un pēc gadiem jāskatās vēlreiz.