Šausmenes nemēdzu skatīties, jo ir sliktas bērnības atmiņas - 3. klasē noskatījos vienu kārtīgi gaļīgu un asiņainu šausmeni un pēc tam mēnesi naktīs nevarēju gulēt.

Bija ziņkārība, vai kaut kas ir mainījies no 3. klases, šī filma tika rekomendēta, kā izteikti baiga, tāpēc, jāņem, jānoskatās. Skatīšanās apstākļi bija atbilstīgi - skatījos filmu naktī, tumsā, vienatnē, diezgan skaļi, cik nu skaļi naktī var atļauties.

Diemžēl, nācās vilties, negadījās *tiešām* pārbīties, sapņos nekas slikts nerādījās. Manuprāt, filmā ļoti traucēja un baiļu sajūtai neļāva rasties tas, ka dīvainībām, kas notika, trūka sistēmas, paredzamības. Ja ar noteiktiem cilvēkiem noteiktās situācijās notiktu noteiktas, kaut cik iespējamas lietas, varbūt notiekošajam varētu noticēt. Bet šeit ir tā, pēkšņi kādam sākt tecēt deguns, pēkšņi no telefona klausules iztek melna dranķība, pēkšņi ieslēdzas televizors, pēkšņi galvenā varone atrij kaut kādu pavedienu un tādā garā. Šis tas bija izdomāts tīri labi, bet tikko uzskaitītās lietas, nu tas ir vienkārši bērnišķīgi. Filmas nobeigums ir atjautīgs. Jūs noteikti zināt "veiksmes vēstules" kas klejo pa e-mailiem un kuras jāpārsūta 3, 5, vai 8 cilvēkiem, lai vēstulē uzskaitītais piepildītos. Šajā filmā ir līdzīgi, galvenā varone atklāj, ka lai paliktu dzīvs, filmai ir jāizgatavo kopija. Pirms titriem mums vēl parāda fragmentu ar nepārprotamu mājienu - gribi palikt dzīvs, - izplati tālāk.