Filmas

7:51pm: Te pārējās :-)
Visām ir vismaz "var skatīties" vērtējums, ja vien nav norādīts citādi.
Grupējums nav ļoti precīzs. Katra grupiņa ir sakārtota no "must see" uz "it's OK".

vēsture-drāma

Munich
Die Falscher
Hotel Rwanda
Waltz With Bashir -- uz šo nebiju gatavs un daudz palaidu garām, būtu jāskatās vēlreiz

Drāma

Lilya 4-ever
This is England
The Reader
Animal Kingdom
A Single Man

funky drāma-mistērija

Šajās ir iekonstruēts kas savāds. Un es viņas nevarēju sakārtot, katra ir savā veidā īpaša.

Das Experiment
Bad Boy Bubby
The Following
Cul De Sac
The Disappearance Of Alice Creed

The Tree of Life (2011) -- vai nu pavirši skatījos, vai vēl jāpaaugas, kādreiz būs jāskatās vēlreiz.

Trilleris

Gandrīz visas filmas var nosaukt par drāmām, vai ne. Šīm ir "turpini mani skatīties" stāstījums, un tāds dziļums, ka var skatīties izklaidei vai minot pedāļus uz ruļļa.

Rebel Without a Cause
Ghost Writer
There Will Be Blood (2007)
Buried
The Girl with the Dragon Tattoo
Parallax View
THX 1138
Strangers on a Train
Serpico
The Bad Lieutenant
Cell 211
Changeling

Pārdomfilmas

La meglio gioventù (Best of Youth, 2003) Te man noteikti kaut kas jāpasaka: ļoti patika. Un filmas garums ir 6 stundas.
Greenberg

fun fun fun

Komēdijas, izklaide, stāsti un vieglā skatīšanās

True Romance
Kickass -- jā, jā, bija taču jautri, un latviskais treileris--vispār!
un tāpat: Scott Pilgrim vs. the World!
The Last Airbender -- pēc multenes motīviem
Rango
Catfish
The Breakfast Club
The Kings Speech
Four Lions -- pārstāju, atsāku skatīties, slēdziens: flippin' hilarous!
Jack Goes Boating
The Fighter -- man tā patiktu Beilu redzēt Bonda-Borna tēlā, bet viņš vienmēr ir ar problēmām
Made in Dagenham
Captain Aamerica -- es pat nezinu, LOL, vai nu oriģinālā komiksa cienītājiem, vai arī "pārbaudi savu WTF/post-irony spēju"
Super 8 -- šo laikam var izlaist

Roomantika

Ondine
Let Me In -- tas pats stāsts, kas Let the Right One In, bet izstāstīts citādāk, un abas ir vērts skatīties.
The Actor
The Illusionist
Candy
It's a Wonderful Life
Midnight in Paris
My Blueberry Nights
Flipped

Jau aizmirsies, par ko tur bija--skatīties vēlreiz?

Secret in Their Eyes
Kiss Kiss Bang Bang
The Merchant of Venice bija savdabīga un gluži kā pasaka, bet man kaut kā nesanāca noskatīties līdz galam

Noskatījos otrreiz un vēl aizvien patīk

Everything is Illuminated
I Heart Huckabees
Leon
Oldboy
Slumdog Millionaire
American History X

6:50pm: Never Let Me Go (2010)

Nolemtība, nepretošanās, pelēkās mājas, glītās naivās sejas. Nu, tikpat bēdīgi, kā kaķīšus slīcinot, bez sarkasma.

6:21pm: Irreversible (2002). Uzmanību, kam nepatīk asinis, te ir asinis.

Neatceros, caur kurieni, bet sagādāta bija, un vienu vakaru sāku skatīties. Sākums meh, un domāju jau mest mieru, patinu uz priekšu, pamanīju un ar interesi noskatījos izvarošanas ainu, un tad noskatījos no sākuma visā garumā. Apgriezta hronoloģija un savdabīga pasniegšanas maniere. No "grafiskām" filmām es vēl atceros Ichi the Killer, bet, "tie jau japāņi", un garīgi nestabili--no tādiem var visu sagaidīt un nevajag brīnīties. Bet Francija ir salīdzinoši "pie mums", rādītais šķiet dabiskāks un īstāks, un tāpēc trāpa pa vārīgākām vietām.

6:01pm: Šķiet, būs (atkal) jāatsāk te rakstīt. Jo situācijas, kad atceries noskaņu un dažas sižeta detaļas, bet neko "gūglējamu", tās ir briesmīgas situācijas. Protams, ir iekrājies padaudz noskatītu filmu. Nez, kā būs. Bet nu tātad:

Drive (2011). Te bija parastais stāsts ar džeku, kurš labi dara savu darbu, tad viņa sirds iežēlojas un notiek kā jau notiek.

Te ir noskaņas. IMDB boardā ir diskusija: kuras ir filmas, pēc kurām gribās sēsties un BRAUKT? Tur saradās filmas ar slavenām pakaļdzīšanās ainām. Pēc tām gribās sēsties un tiešām patrakot uz ceļa. Pēc Drive gribas mierīgu motora skaņu un uz tukša ceļa, un apcerīgu mūziku vēl lūdzu. Līdzīgi, kā pēc Lost in Translation. Vai, varbūt, Somewhere.

Somewhere (2010). Hmm, tātad... IMDB boardā.... spļaudās, ka filmā nekas nenotiek, un par ko visi sajūsminās. Man patika, ka filmas vēstījumu nebāž virsū ar varu, bet ļauj skatīties, vērot. Kā tad lai garlaicību vai bezjēdzību vai tukšumu aizraujoši parāda?

10:38pm: The Brothers Bloom (2008). Sirsnīga filma ar šmaukļiem impersonatoriem. Viņi šmaucas vienā laidā, un šai filmai ir gaumīgs humors, un, nujā, man patika.

Dot the I (2003). Te bija arī šmaukšanās, druscīt romantikas, pavairāk trillerēšanās, patīkami pavadīts laiks.

Idiocracy (2006). Viena no pedāļojot noskatītajām filmām. Stāsts druscīt kā WALL·E, bet noformējums pavisam citāds. Noformējums man šeit ar' vislabāk patika--vizuāli koši, pārspīlēti simboli, nu, viss tā ar varen izteiksmīgiem, trekniem triepieniem.

Pi (1998). Vai, atceros, kā es viņu pirms 6 gadiem pirmo reizi skatījos, un kā man viss nepatika. Tagad varētu rakstīt apcerējumu par, kā skatījos un ko meklēju filmās tad un tagad, un kāds patīkams piedzīvojums šī filma ir sajūtu kolekcionāram. Nujā, vārdu sakot, otrajā piegājienā piecas zvaigznītes, un kādreiz skatīšos vēlreiz.

Šajā raibā kompānijā vēl labi iederas La science des rêves (The Science of Sleep, 2006). Mīlīga kā Brohters Bloom, ar dažādiem jaukiem vizuāliem nieciņiem piebāzta kā Idiocracy, un sirreāli planējoša kā Pi.

12:26am: Bonnie and Clyde (1967).
Singin' in the Rain (1952).
Sunset Blvd. (1950).
The Maltese Falcon (1941).

Smukie, šarmantie cilvēki ar nostādītām balsīm, viltībām un maziem jociņiem. He, kā saka, pats smeķis! Singin' in the Rain mūziklā bija manai gaumei drusku par daudz tās dziedāšanas.

12:17am: Varjoja paratiisissa (Shadows in Paradise, 1986). ****

Festen (The Celebration, 1998).



Ģimenes saietā atklājas pagātnes nesmukumi. Patika, kā parādīts--ar rokas kameru, bez mākslīgām gaismām, skaņām. Reālisma sajūta, tiešām var likties, ka izmanīgs operators ar VHS kameru īstā jubilejā-gone-wrong visur izmanīgi klāt bijis un visu kā nākas dokumentējis. Interesanti vērot raksturus, un kā rīkojas neērtajās un nepatīkamajās situācijās.

12:00am: Citade de Deus (City of God, 2002) un La mala educación (Bad Education, 2004) vienreiz redzētas un no atmiņas jau pagaisušas. Dieva Pilsētā patīk košās krāsas un raksturi, iespēja ielūkoties man maz pazīstamajā kultūrā, vidē.

Mujeres al borde de un ataque de nervios (Women on the Verge of a Nervous Breakdown, 1988). Šī bija smieklīga, pārspīlēta un sablīvēta, bet tomēr noticama, un jauno Banderasu knapi varēja pazīt.

Cría cuervos (1976).



Skatīju un baudīju, nevērtēju un nemēģināju visu saprast, lēkāju līdzi varoņu skatieniem, un pēcāk ieliku tēmas dziesmu telefonā.

11:33pm: Sākam ar vājākajām.

State of Play (2009). Pēc skatīšanās pagājuši divi mēneši, bet neko neatceros. Pēc bildēm, jā, Afleks un Gladiators, detektīvs, slepkavības, kaut kas. Var droši izlaist.

Shinobi (2005). Atceros, ka bija smuki miglu, mežu, plīvošanas un vicināšanās skati. Knaps stāsts.

The Invention of Lying (2009). Rikijs Gervais, romantiskā komēdija, vieglā izklaide. Skatīties varēja pārlieku negarlaikojoties, kas šī tipa filmām ir tīri labs rādītājs. Divarpus, varbūt pat trīs zvaigznes.

The Men Who Stare at Goats (2009). Tāda muļķīga, bet foršā lieta šeit bija šīīīzzēē!

Kad minos ar riteni mājās uz ruļļiem, tad nopietnās filmas īsti neder, labi der tās ar blēdīšanos, šaušanu, mašīnu pakaļdzīšanos. Atkārtoti noskatīju Bornu triloģiju. Pa pirmam lāgam noskatījos Shoot 'Em Up (2007). Kā gaidīts, šāva devīgi, un mīlīgi uzjautrinoša likās galvenā varoņa kaisle uz burkāniem. Džeimsbondfilma Goldfinger (1964) arī derēja labi. Vēl minoties esmu skatījies koncertus, seriālus, multenes, dokumentālās filmas.

12:43am: Avatar (2009). Skatījos, protams, ar brillēm degunā; mīlīgi un sirsnīgi bez gala, tīri vai žēl filmai beidzoties kāpt ārā no tās uzburtās pasaulītes.

M*A*S*H (1972). The staff of an army hospital in the Korean war find that laughter is the best way to deal with their situation.

Fast Times at Ridgemont High (1982). Nu tā kaut kā forši. Šons Pens bija uzjautrinošs bez gala!

(500) Days of Summer (2009). "Pavelkos" uz sirsnīgām filmām un tā nu šī man arī patika.

Il buono, il brutto, il cattivo (The Good, the Bad and the Ugly) (1966). Beidzot saņēmos un bija labi!

Tālāk tematiski ļoti trāpīgi sekoja Inglourious Basterds (2009), bija labi!

Vēl redzēto sarakstā ir The Big White (2005)--tā kā Fargo, tikai smieklīgāk, un Duck Soup (1933)--viscaur smieklīgi, bet arī diezgan bezjēdzīgi. Šīs neiesaku kā pārējās. Skatīties jau var, bet gan jau var atrast citas, foršākas, vēl neredzētas filmas.

12:21am: Ja grupē pēc valstīm, tad skandināvu gadījumā sagrupējas arī pēc noskaņām!

Reprise (2006).
Kærlighed på film (Just Another Love Story) (2007).
Scener ur ett äktenskap (Scenes from a Marriage) (1973).
Smultronstället (Wild Strawberries) (1957).

Viņu izdevušās filmas ir drāmas, un, aizbraukuši uz siltajām zemēm atpūsties, viņi izskatās galīgi nevietā, un viņi ir pieauguši cilvēki, kas lieki nerunā, bet stipri jūt un daudz domā.

Tā es par visu ko no filmās redzētā varu pastāstīt :)

12:06am: Krótki film o milosci (A Short Film About Love) (1988)



Žiguļi, stikla piena pudeles, spirāle metāla krūzītē, mutesbļoda un sāpīgās mīlestības padarīšanas. Vēsās brilles velkam nost, iegremdējamies nevis vērtējam un smīkņājam.

Vēl viena filma, kas patika, un kur vairāk darbības galvā kā uz ekrāna, bija Fa yeung nin wa / In the Mood for Love.

11:57pm: Millions (2004). Skatījos, jo tika solīta zirga deva labestības, bija arī.

Battle of Algiers (1966). Viena no tām, uz ko grūti saņemties, bet ir vērts.

Drošvien vēl kas aizmirsies, bet, ja aizmirsies, tad nav šeit pieminēšanas vērts ;-)

6:45pm: Bringing Up Baby (1938). Četras zvaigznītes.

Double Indemnity (1944). Trīs zvaigznītes.

Casablanca (1942). Četras zvaigznītes.

Enter the Dragon (1973). Te es beidzot dabūju redzēt slaveno Brūsu Lī.

Ichi the Killer (2001). Gaļa!

Forgetting Sarah Marshall (2008). Salda, romantiska darbdienas vakara popkorna filma.

Gake no ue no Ponyo (2008). Kārtējā foršā Miazaki multene.

In the Loop (2009). Forši akcenti un piparoti izteicieni. Gabaliņi ieskatam.

Brüno (2009). Ar šo filmu var ciemiņus ātri dabūt ārā no mājas :)

12:15am: Vertigo (1958).
North By Northwest (1959).
The Birds (1963).
Trīs Hičkoka trilleri, pa vidu vēl pienācās būt Psycho, bet tas jau agrāk noskatīts/pieminēts. Nu tā, smuki sataisīts, ka prieks skatīties. Ļoti pievilcīgi, ka katrā pa smukam vīrišķim un smukai meitenei, North by Northwest bija arī varen humorīga. Bet šīs tādas izklaidējošas, nav tā aizķerošas kā, piem., 8 1/2.

The African Queen (1951). Romantiska piedzīvojumfilma, jauks stāsts. Pēc nosaukuma iedomājos, ka viss grozīsies ap moru meiteni ar riņķi degunā, bet "African Queen" izrādījās laivas nosaukums. Filmēta uz vietas -- Āfrikā, visādi gājis, visa filmēšanas komanda atskaitot galvenos varoņus esot dabūjusi dizentēriju.

The Bridge on the River Kwai (1957). David Lean -- tas pats režisors, kas Lawrence of Arabia. Te mums rāda, kā pārspīlēta militāra disciplīna, lojalitāte kļūst par apsēstību.

Some Like It Hot (1959). Šo daudz visur kur piemin, tā nu gaidīju nezin ko un biju druscīt vīlies, kad izrādījās, ka darīšana grozās ap vīriešiem, kas pārģērbjas par sievietēm. Alerģija pret šito ir kopš sensenas White Chicks skatīšanās. Bet nu, ja atmet lielās cerības, tīri jauks komēdij-romantiskais-trilleris.

All About Eve (1950). Te mēs redzam, kā netīri jādarās, lai izsistos un par kaut ko kļūtu. Visiem jāsaka "cik tu esi skaista", "cik tu esi gudrs" un reizēm drusku jāpagrūž, lai paklūp.

À bout de souffle (Breathless, 1960). Live fast, die young. Pašizziņa; ko iesākt ar dzīvi.

Da hong deng long gao gao gua (Raise the Red Lantern, 1991). Par dzīvi ķīniešu harēmā.

2:56pm: Sajūsminos, kādas foršas filmas man pēdējā laikā gadās. Un iedomājos: labu lietu var novērtēt tikai tad, ja iepriekš pa krietnam izbaudītas štruntīgākas. Tie, kas jūsmo par savas mīļākās operētājsistēmas ērtumu un skaistumu, pagātnē droši vien izcīnījušies ar neglītām un neērtām sistēmām un tagad spēj novērtēt. Tie, kas nepagurstoši apraksta, kādus izsmalcinātus gardumus pagatavojuši, varbūt pagātnē atēdušies vienkāršu pārtiku. Un, nuja, kas atpazīst un novērtē labas filmas, ir drošvien noskatījušies arī daudzas draņķīgas filmas.

Lawrence of Arabia (1962). Šis ir 3-ar-pus stundu gabals, ko vienā paņēmienā nemaz nav tik vienkārši izturēt. Tuksnesis, beduīni, eksotiski skati un cilvēki, un galvenā varoņa personība. Kādreiz skatīšos vēlreiz.



8½ (1963). Galvenais varonis ar savām problēmām likās saprotams un iežēlojams. Daudz simbolu, smuki safilmēts, sapņaini.

12:59pm: 12 Angry Men (1957)



Visa darīšana notiek vienā telpā, bet garlaicīgi nav it nemaz.

Les quatre cents coups (1959, The 400 Blows)



Franču jaunais vilnis, reālisms, autobiogrāfisks stāsts par 14-gadīgu puiku, kuram neiet ne skolā, ne mājā, viņa radošās izpausmes vai nu nepamana vai nosoda. Patīkami skatīties viņa pacietību un apņēmību.

Kauas pilvet karkaavat (1996, Drifting Clouds)

Skābie somi, ar krīzi un zaudētiem darbiem un dzīves jukšanu ārā. Bet, netipiskā kārtā, galvenā varone ir stipra un prātīga un cītīga, un ir cerība.

Der Tunnel (2001)

Uz īstiem notikumiem sabūvēts saistošs stāsts par tuneļa rakšanu zem Berlīnes mūra. Lieliska filma vēstures stundai, jo pēc tam ir dabiski jautājumi, kad un kā tas mūris sākās, kad un kā beidzās, kādas bija atšķirības abās pusēs utt.

Bom yeoreum gaeul gyeoul geurigo bom (2003, Spring, Summer, Fall, Winter... and Spring)



Šī bija jauka, lēnīga un mierīga un atziņas dodoša.

Those Magnificent Men in Their Flying Machines or How I Flew from London to Paris in 25 hours 11 minutes (1965)



Jautri, humorīgi, sirsnīgi par lidošanu.

Un vēl gadījās noskatīties dažas dumās filmas, -- Run Fatboy Run, Crank 2, Push, International un drošvien vēl kādu, kas jau aizmirsusies.

1:12am: Network (1976)
Network (1976)


Ziņu raidījuma diktors Hovards Bīls ir apgaismojies un nodod vēstījumu tālāk.

Par daudzām lietām, cilvēcīgums, ļaunās korporācijas, konspirācijas teorijas, domāt ārā no kastes, masu mēdiji zombē cilvēkus.
Satriecoši aktuāla arī šodien; fragmenti no šis filmas izmantoti Zeitgeist un tā turpinājumā.

12:59am: Butch Cassidy and the Sundance Kid (1969)
Butch Cassidy and the Sundance Kid (1969)

Vēl viens humorīgs vesterns, pirmais bija Blazing Saddles.


Bučs vizina smuko skolotāju.


Pirmie Bolīvijas iespaidi.


Sundance kida "WTF?!" skatiens, kad Bučš bankas laupīšanas laikā neatceras, kā kaut ko pateikt spāniski un skatās špikerī.

12:35am: Rear Window (1954)
Rear Window (1954)

Šajās filmās ir šarms. Un daudzās zvaigznītes, protams, nav ne par ko.


viņa saka: "Preview of coming attractions" un rāda līdzpaņemtās drēbes


"Oh yeah sure"

1:22am: Šomēnes tā pavairāk, bet tas jau tā, uznāk un pāriet.

Paha maa (2005). Ledus zeme, somi, drāma. Skandināvu "Amores Perros".

Rushmore (1998) un The Life Aquatic with Steve Zissou (2004). Divas filmas no Wes Anderson un viņa aktieriem, dumji sirsnīgi un izbaudāmi. "Life Aquatic" ir jauka mūzika, Bovija dziesmas Seu Jorge izpildījumā, var dabūt atsevišķi.

Annie Hall (1977) un When Harry Met Sally (1989) ir romantikas. Abas patika, abas iesaku. Pirmajā ir par attiecību iracionalitāti, otrā salāgojas nesaderīgi cilvēki.

Blazing Saddles 1974 ir brīnišķīga vestern-komēdija. Lūk, sākums ieskatam.

The Apartment (1960) bija vienkārši brīnišķīgi jauka.

Šeit atkāpe par vecākām filmām. Viņās mēdz nebūt krāsu, un viņas reizēm nerunā mums pierastā valodā un simbolos. Bet, bet, noskatoties arvien izrādās, ka viņas ir foršas. Ar reizēm pārspīlēti tiešiem izteiksmes līdzekļiem, anahronismiem un minimāliem specefektiem, viņām tomēr gluži labi izdodas ievilkt savā pasaulē. Jā, un atšķirības no mūsdienu viegli sagremojamās produkcijas arī ir izbaudāmas.

The Graduate (1967). Te Dastins Hofmans ir pavisam jauns un kautrīgs puisis, arī saka "O-ō" un ir seksuālā atkarībā no precētas sievietes.

Der Himmel über Berlin (1987) izstāsta, ka enģeļu dzīve nav nekāds rožu dārzs un ko iesākt ar bezgalīgi daudz laika?

Fa yeung nin wa / In the Mood for Love (2000). Ārējs korektums un nokaitētas attiecības.

Mononoke-hime (1997), Miazaki pasak-multene.

The Hours (2002). Šo biju jau redzējis pirms 5 vai 6 gadiem, bet biju jau tik labi aizmirsis, ka varēju skatīties kā jaunu. Individīda iekšējās pasaules konflikts ar sabiedrību, pārējo pasauli.

The French Connection (1971). Detektīvs, Ņujorkā.

Blue Velvet (1986). Mulsina un priecē ar naivumu un vienkāršību, jā, un arī vardarbība pret sievietēm. Sievietēm brīnišķīgas frizūras.

Psycho (1960). Mīlīgi vērot to apzinīgo ņemšanos, klasiskā "ļaundaris piezogas no mugurpuses" horror-skaņa reizēm iztrūcina arī.

Schindler's List (1993). Holokausta filma, kadri sagaismoti kā fotogrāfijas, satriecoši, ka tas ir noticis pa īstam.

Things We Lost in the Fire (2007). Zaudējums un vājums un emocijas.

In Bruges (2008). "Brūž" ir pilsētiņa Beļģijā nevis kaut kāds emocionāls stāvoklis, kā sākumā padomāju. Te ir par hitmenu sirdsapziņu un godaprātu, un foršs humoriņš.

The Bank Job (2008). Jason Statham atkal, nu visu to pašu.

Trois couleurs: Bleu (1993). Komponista sieva pēc vīra un bērna traģiskas bojāejas noslēdzas sevī. Līdz beigām noskatījos, bet tā ne pārāk. Varbūt vēl nejēdzu novērtēt un pēc gadiem jāskatās vēlreiz.

5:52pm: Blindness (2008). Spraiga; iluzorā stabilitāte un realitāte, no normālā ierindas cilvēka līdz briesmonim ir pavisam maz.

Donnie Brasco (1997). Tas ir atkal tradīcijās ieturēts stāsts par mafijām, gangsteriem, sprukās tikušiem undercover aģentiem, kam tās identitātes sākt jukt. Es brīnos par mafij/gangsterfilmām, nu Krusttēvs, Heat, Goodfellas un citas tādas, ko nevaru atcerēties -- viņās vienmēr seno, tradīcijām un priekšrakstiem bagāto bandu apšauj. Kur tās bandas paspēj rasties un izrafinēties. Un nez ko domā *īstie* gangsteri, ja tādi maz ir -- par tiem aktieriem, kas viņus tēlo un pīpē cigārus, un dzer kafijas, lamā sievietes, kašķējas, un beigās varonīgi noasiņo.

Oldboy (2003). Interesi neatslābinošs stāsts un kā visādi var sanākt tā, ka dzīvi pa standarta scenārijiem nevar turpināt. Jā, un viss nāk atpakaļ. Jā, un ar tevi spēlējas, un tu pat nezini.

Goodbye, Lenin (2003). Ļoti sirsnīgi. Un interesanti ieskatīties, kā tad bija VDR un VFR laikā.

School for Scoundrels (2006). Diezgan duma filma par lūzerdžeku, kurš iet uz pašapziņas celšanas kursiem un kā viņam viss mainās. Galvenās lomās Napoleons Dinamīts un Billijs Bobs Torntons.

Man on Wire (2008). Dokumentāla filma par virves staigātāju, kurš pārstaigāja pār dvīņu torņiem. Ar dokumentālām filmām līdz šim ir sanācis tā, ka pusceļā apnīk, bet ar šo tiku līdz galam. Pāriet pār dvīņu torņiem tiešām ambiciozs mērķis (legāli to nevarētu darīt, pa kluso ar daudzu mēnešu gatavošanos) un viņš to paveica, un smuka mūzika arīdzan.

Æon Flux (2005). Sci-Fi, sacelšanās pret sistēmu, mēs gribam patiesību.

Bella (2006). Mīlīga izskata bārdains pavārs un bēdīgs pagātnes stāsts lēnām atklājas, un foršas, sirsnīgas ģimenes būšanas. Patika.

Good Will Hunting (1997). Mets Deimons ģeniālais matemātiķis un Robins Viljams dzīvespieredzējušais psihologs un Bens Afleks ķieģeļu krāmētājs. Šo es kaut kad sen jau biju redzējis, bet atcerējos satriecoši vāji, tikai dažas sīkas detaļas. Šausmas, kā lietas aizmirstas. Bet toties var skatīties atkal un izbaudīt atkal :)

Caramel (2007). Friziermeitenes un amizierēšanās un romantika.

The Curious Case of Benjamin Button (2008). Interesanti, sirsnīgi, un interesanti pēcāk noskatīties TED talku par filmas taisīšanu.

Martian Child (2007). Bērns-citplanētietis un audžutēvs un kā viņi sadraudzējas un tā.

Marley and Me (2008). Jauka, sirsnīga ģimenes filma. Īpaši iesakāma suņu mīļotājiem!

Slumdog Millionaire (2008). Spēcīgs stāsts un interesants ieskats citā kultūrā, ļoti patika, piecas zvaigznītes. Par piecu zvaigznīšu filmām, un šo tai skaitā, gan parasti jāsaka, ka nevis patika, bet iespaidoja, saviļņoja, lika interesanti/savādi sajusties.

5:40pm: Babel (2006) un 21 Grams (2003). Šīs divas Alejandro González Iñárritu filmas kopā ar Amores Perros (2000) veido triloģiju; spēcīgi savīti stāsti; piecas zvaigznītes. Par filmām bija kaut kur teikts, ka mēs tās skatoties gribam tikt piemānīti, ka -- ir pa īstam. Un te viņiem labi sanāk, kad tā aktrise uzņemšanas laukumā šņukst un trīc, viņa taču tēlo, bet skatoties tiek izmānītas īstas emocijas.

3:03am: Tālāk nāk filmas no saraksta The 19 Best Movies That You Didn't See in 2008. Tās pa lielākai daļai ir popsīgās Holivudas tipa filmas, kam nav pārāk labi gājis pa kinoteātriem un tāpēc varbūt paslīdējušas garām. Un skatoties tā arī ir, pārmērīgi dziļas viņas nav, bet skatīties var.

Australia (2008). Nikola Kidmena un zirgi! Un klišejiskais zirgu puisis un visādas amizantas izdarības.

Nick and Norah's Infinite Playlist (2008) -- tā bij tāda supersalda jauniešu romantika/komēdija, un tur bija džeks no Juno un man patika viņa vārdi un darbi. Nu, nav kā dažreiz, kad tu skaties un pie sevis tam varonim saki "āāa, ko tu dari ko tu dari".



Ping Pong Playa (2007) ar karstasinīgiem ķīniešiem un pingpongu.

The Promotion (2008), Stiflers tagad strādā lielveikalā, cauri spiežas morāle, un drusciņ jau arī sirsnīgi.

The Escapist (2008), cietuma filma.

2:29am: Vai cik amizanti, iepriekšējais ieraksts bija tieši pirms mēneša.

Sākam ar Nārniju:
The Chronicles of Narnia: The Lion, the Witch and the Wardrobe (2005) un The Chronicles of Narnia: Prince Caspian. Skatījāmies rāmā sestdienas dienā, dzerot kakao ar māršmalloviem iekšā. Nu šīs bija riktīgas bērnu filmas. Ne kā Bridge to Terabithia, kur arī pieaugušam aizķer, vai kā Pixar multenes, kur viss smieklīgi, bet nu tā riktīgi naivi banāli un bērnišķīgi. Bet nu tāds arī bija plāns. Otrā filma patika labāk.

Almost Famous (2000) ar grūpijām un sex/drugs/rocknroll bija jauka.

Clerks (1994) laikam bija iepriekš par daudz saslavēta, jo bija nu tā, skatīties var, bet stāvā sajūsmā nebiju.

Everything Is Illuminated (2005) riktīgi patika. Patika noskaņa, kultūra, valoda, vide. Droši vien viss ir pārspīlēts un īstenībā viss ir citādāk, bet tāpat patīk. Kad klausos čigānu pankus Gogol Bordello, viņi man atgādina šo filmu. Vai, un es tikko paskatījos, Gogol Bordello solists jau arī ir tas pats jautrais premium džeks no šīs filmas.

Memories of Murder (2003) ir korejiešu detektīvs un tāda melna komēdija, interesanti līdz pašam galam, smuki safilmēts.

The Last Kiss (2006) ir padumja romantiska komēdija.

Crank (2006) -- Transporter džeks atkal dulli brauc, kaujas un šauj.

Balls Out (2009) -- šī ir pavisam dumja, Stiflers māca bērniem spēlēt tenisu.