blond

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
23:40: Es neko nevaru uzrakstīt. Saprotams, jo vairāk tu domā par to, ka vajag, jo vairāk nevari. Man nepieciešams tas baltais līdzenums smadzenēs, lai kaut kas rastos, es nevaru izdomāt stāstu, traukus mazgājot vai māju kārtojot, es nevaru izdomāt stāstu, bezdarbības stundas kantorī nīkstot. Man vajag vismaz trīs dienas, trīs baltas un tukšas, un apziņu, ka vēl vismaz trīs ir priekšā, man nepietiek ar trīs stundām, pat ja pats mehāniskās rakstīšanas laiks aizņemtu tikai šīs trīs stundas. Nē, dažreiz pat pietiek, bet tas ir ļoti reti, tas ir tad, kad Dieva iedvesma pār mani nolīst, nesmejaties nemaz, tā gadās, tā ir, vai nav vienlaga kā to nosauc. Bet ir reizes, kad nevar gaidīt uz Dieva iedvesmu, un tādas ir gandrīz vai visas reizes, Dieva iedvesma līst reti, parasti jau jārada no sevis, no sava līdzenuma, kur viss, kas bijis, ir kājām gluds nomīdīts un ar zāli apaudzis. Un nerēgojas ikdienas atlūzu asās šķautnes.
Maucība.

4 raksta - ir doma

Comments

[User Picture]
From:[info]punkts
Date:6. Decembris 2004 - 09:38
(Link)
esi kādreiz domājusi, ka īstenībā nemaz negribi rakstīt?
[User Picture]
From:[info]blond
Date:6. Decembris 2004 - 09:46
(Link)
Te gribu, te negribu, tā tas ir. Man liekas, īstenībā gribu, bet tad jādzīvo pavisam citādi. Kādēļ gribu? Kad sanāk, tas ir milzīgs prieks vienu brīdi. Tāds, ne ar ko nesalīdzināms. Un arī rakstot, - kad jau rakstot jūti, ka sanāk - ir kaifs.
Un vēl, tas garīgi paceļ pāri ikdienai un sūda kantorim.
Ja ilgi neraksti, ir tāda sajūta, ka ilgi galvu nebūtu mazgājis, knieš un kasās, un tad, kad izmazgā to galvu, tad ir kādu brīdi tik forši.
[User Picture]
From:[info]punkts
Date:6. Decembris 2004 - 10:23
(Link)
man ir paniskas bailes no teksta labošanas pēc tā uzrakstīšanas. sajūta, ka sanāk jau rakstot ir tas kas liek mēģināt atkal un atkal. ar laiku izstrādājas kaut kāds mehānisms kā apmēram var pietuvoties tam stāvoklim un tad es burkšķu, ka man kaut kas cits jādara, jāmācās, jāstrādā. informācija ir mūsos, ka tā var, nu mums nav glābiņa :)
[User Picture]
From:[info]bez4pieci
Date:2. Janvāris 2005 - 19:02
(Link)
ārprāts, nupat, kad tu mani pievienoji pie draugiem, atnācu apskatīties un tik daudz jauna. toreiz, kad tu man emailā pateici šo niku, es atnācu, visu izlasīju un biju sev tik raksturīgajā pilnīgajā apmulsumā par to, kā dīlot to, ka esmu to visu lasījis ar saskarsmi laivā un tā - man jau tā raksturīga problēma. izvēlējos neteikt vispār neko - kā viņa tavā jaunākajā ierakstā. bet ne par sevi, galu galā. man toreiz nemaz nelikās, ka būs kaut kas daudz vairāk, atnācu vēl reizes divas. un tad pazudu. bet tu raksti, un tik dīvaini ir tas, ko tu teici man pie galda roņa pārtijā uz reiz pēc cibas lasījumiem. no taviem tekstiem un jaunās grāmatas (!) un vecajiem stāstiem un vispār no visa, ko esmu lasījis, staro ārā tāāāda tik īīīsta dzīve! man brīžiem saliekas, jaunajam teļam, ka es māku vērot cilvēkus un kaut cik pazīstu to raksturus un iezīmes. bet nu vajag palasīt tevi un viss noliekās pa plauktiņiem :))
Powered by Sviesta Ciba