blond

blond @ 09:46: Te gribu, te negribu, tā tas ir. Man liekas, īstenībā gribu, bet tad jādzīvo pavisam citādi. Kādēļ gribu? Kad sanāk, tas ir milzīgs prieks vienu brīdi. Tāds, ne ar ko nesalīdzināms. Un arī rakstot, - kad jau rakstot jūti, ka sanāk - ir kaifs.
Un vēl, tas garīgi paceļ pāri ikdienai un sūda kantorim.
Ja ilgi neraksti, ir tāda sajūta, ka ilgi galvu nebūtu mazgājis, knieš un kasās, un tad, kad izmazgā to galvu, tad ir kādu brīdi tik forši.