Man šodien atvērās Grāmata ar īsteno Latviešu Tautas Nacionālo Īpatnību Avotu.
Iedomājamies, lūdzu, latviešu tautas pasakas, издательство Лиесма, 1978.
Pirmā pasaka grāmatā.
Pirmais teikums.
Viendien zaķis gāja pa meža taciņu gaužām noskumis, jo tam bija apnicis dzīvot.
Ladies and gentlemen, I rest my case. |
Oh, I wish. Tas uzrādītu zināmu devu veselīga cinisma.
Diemžēl pasakas motīvs ir tāds, ka zaķim no visiem ir jābaidās un jābēg, un beidzās tā ar to, ka viņš atrod "pulku varžu", kas savukārt nobīstās no viņa. Kas začīšam iet pie sirds tik ļoti, ka šis paliek priecīgs un sāk smieties tā ka pārrauj lūpu.
Vobščem, līdz japāņu lapsām kudi tālu.