Friends

es Tev daļai nepiekritu, daļu pieņēmu, daļu apšaubīju.
Tu atstāji lielu impact uz mani. tik labas sarunas neatceros, kad pēdējo reiz bija

iedevi, iedevi, es pat turējos pie tā, ka MI lūdzu neizmanto. es momentā pārtraucu, tajā pat naktī, uz mēnesi.
amfetamīns un ļoti dzīvs sāka likties tālu no runātā "ai ko tur", ieslīdēju atpakaļ miegā

atvaino, es pavisam nedaudz uzcepos. es jau tā esmu finansiāli bomža līmenī. es skrienu kā kuce, mēģināt nomaksāt internetu, gāzi elektrību, par dzīvokli pat ir milzīgi parādi.

un tas mazais prieks – laba skaņa.
peace, esam tikušies, – es tev piedāvāju, ka galvenās miega zāles ir komforts. tu man izstāstīji vēl vairāk. cienu šo tikšanos un Tevi

ja eižena vecāki būtu veci, varētu cerēt uz mantojumu, bet tagad nekā.
arī es labprāt nestrādātu, bet nākas.
kādam rēķini jāmaksā.
kādam jāpērk ēst.
užins principā iztiek ar pensiju, bet iztiek, neraksta valstij, ka no pensijas atsakās.

vienīgi, Eižen, skaņa ar mani dara visu ko grib, jau no jaunības, bet vairs neder viduvēja, kad esi lacis zīdaiņa asinis.

tai aparatūrai nav jāpieder man, bet dzirdēt tīru precīzu iespaidīgu atskaņojumu. un ja iespējams to sev dabūt mājās.
es to sauktu vairāk par garīgu, ne materiālu pieredzi. ja tev neviens to no cilvēkiem neuzdāvina, pašam jāgādā līdzekļi.

esmu viegli aizkaitināts. lukss ir tikai tehnikas dārdzība, ne tas, ko tā spēj

so so. alanis morrisettei smiltis birst cauri, pēc olufseniem.

un vēl, ka jacki nav abās pusēs. man amp ir labajā pults pusē, ar 1,2m vislaik traucē, jo hd 599 ir tikai kreisajā. būs jālieto garais vads lai nepinās pa rokām. nekas, lai velkās pa zemi. ko var gribēt no 3x lētākām par b&o

ko es nabags varu gribēt. kas man sanāca, tas sanāca, hm

pieradīšu, gan jau. b&o vienkārši vairs strādā uz vienas auss. labāk stereo, kaut apgraizīts. es nevaru 600 eiro par lielisku šobrīd.
vismaz nav jbl

mēs, citi, gan esam dikti nopietni.

uz kino es eju ar eizhenu!

2066. būšu pelni

bijām jau sestdien

slēdzam tēmu! nebija domāts aizskart jūtas

Labirintā tik 2 vai 3 dziesmas bija.

vct, izklausījās, ka vlkt negribēja būt gultā, tāpēc jautāju, kāpēc jāvelk

kāpēc Vilkatis jāvelk gultā?

WTFLDR:

Analogs > Digitāls (citi iemesli)

TLDR:

Digitālā revolūcija iznīcina cilvēku dekādēm koptās prasmes. To sarukumu jūt tikai tad, kad izgulētas jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un apzināts reibumā sadarītais - kad ir jau par vēlu. Progress bieži ir regress ērtuma vārdā un zemāk ir to iztirzājošs prātuļojums. Vai ērtībai ir jābūt visa dzinējspēkam, vai tomēr dzīvē ir kas svarīgāks, kas nākotnei atstājams? Jo pie sūda diemžēl ātri pierod - sevišķi, kad vēsture pazaudē references materiālu un atliek tikai vecu cilvēku runas par zilākām debesīm un hitojošāku zāli. Tikai šoreiz tā nav nostalģija, demence, pagātnes romantizēšana vai apmaldījušās atmiņas. Tā ir fizika - elementāra fizika Vs produkta lietošanas ērtības un realitāte, kurā prioritāte ir pēdējam.

Filmas foto krāsas?
Jap, joprojām nepārspētas - satur info bagātību tur, kur digitālais bildi zīmējošais algoritms nodarbojas ar minēšanu. Krāsu bagātība aizmirsta, pierasts jau pie kompromisa. Tam pa virsu vēl lielāks kompromiss - lēto teļļuku un monitoru uzvaras gājiens, kur krāsa netiek izvirzīta par prioritāti. Rezultāts - asa reducēšanās uz tuvāko tīro toni, digitālais klipings/kropļojumi.

Mūzikas ieraksti?
Jap, digitālajā pasaulē bieži nākas saskarties ar nodotu brāķi, kuram ir smagas dinamikas un augšu tīrības problēmas, kuras analogajā pasaulē nepazina. Pierasts jau pie kompromisa, bet cenas nez kāpēc tik turpina augt, bet kvalitāte - ausīmdzirdami kristies... Tagad visi iedomājas, ka prot paveikt to, ko trenēti spečuki darīja mūzikas industrijā. Nevar, tāpēc arī neskan!

Mūzikas straumēšana?
Jap, devalvē visu mūzikas tirgu. Par abonēšanas maksu piedāvā klausīties jau iepriekš minēto brāķi, bet vēl ar papildus kompresiju, lai tik varētu muzonu ērti pumpēt caur neta šļūteni. Pierasts jau apzagt māksliniekus, jo no tavas abonēšanas maksas māksliniekiem tiek tikai centu tūkstošdaļas, visu paņem platforma, kas neizturas ar cieņu pret mūziku...

Atskaņošanas sistēmas?
Līdzi visai ierakstu kvalitātes degradācijai un straumēšanas servisu uzplaukumam viss, ko tev veikalos piedavā, ir miniaturizēti un vāji mono bluetooth skaļruņi, kuri nemaz nespēj atklāt detaļas, par kurām runāju... Šādā vidē operējot kvalitātes kritums ir ne tikai saprotams, bet sagaidāms. Kad cilvēki netrenējas lēkt augstāk, tad augstāk arī vairs netiek.

Bluetooth?
Aina skaista - iepriekš minētais digitālā darba brāķis + straumēšanas kompresija + bluetooth kompresija + mono skanda bez tvīteriem (augstāko frekvenču skaļruņiem) kā tādiem. Un, ja šis ir viss, ko tev ikdienas veikali piedāvā un attiecīgi, kas skaitās jaunietim iekārojams, tad par totālu degradāciju un nolaidību vairs nav jābrīnās - tā ir tikai likumsakarīga. Bēdīga, bet likumsakarīga situācija.

Kam šis sāp visvairāk?
Plašu pircējam. Tas par muzonu fano padziļināti, pēta tur lietas un vēsturi, maksā vairākus desmitus eiro par plati un sagaida perfekciju. Dabā gan saņem bieži brāķi, kas izriet tieši no digitālās haļavas. Un tad ir tumsa pār horizontu, jo kas te cits var sanākt, ja ne smaga vilšanās un pat krāpniecība ērtību dēļ? Krapniecība, jo cena visbiezāk neatspoguļo kvalitāti - tā ir sliktāka par vakardienas.

GARĀ VERSIJA:

Filmas fotogrāfija nebija un nav imūna pret satura manipulācijām, taču rediģēšana tādā kvalitātes līmenī, kas pārliecinātu skatītāju par attēlā redzamo - prasīja smalkus spečukus un speciālas profesionālās ietaises. Augsti kvalificēts retušas darbs ar oriģinālajiem negatīviem milzu palielinājumā - jāsalāgo toņi, pustoņi, astotdaļtoņi, ar roku jāuzzīmē tur neesošs un jāprot to izdarīt fotoreālistiski. Montāža un kolāža. Ļoti augsts ieejas slieksnis - random cilvēks pāri netiek. ( ... tālāk ... )

Mammu, vai jenots redz cauri manai mugursomai?

muldoņas

oktobrī koncentrējos uz omulības ieviešanu savā namiņā - sveces, lampiņas, silts plūmju ķīselis ar kanēli smaržīgajiem pipariem svaigi rīvētu muskatriekstu un vispār ēdieni, kas smaržo tā. iztīru un izvēdinu stūrus, kārtoju grāmatiņas (atradu vecmātes zaļbarības grāmatu! kas ir trīsdesmito gadu vegānisms, tā ievads ir diezgan dumpīgs manifesto, malace, vecomāt! nedaudz arī feminisms - par sievietes netaisnīgo nīkšanu karstā virtuvē. Autore Dora Švīkule/Valters un Rapa 1939. ziniet, es vienmēr esmu jutusi feminisma gēnu savā dzimtā.)
cenšos vairāk izbaudīt mazos dzīves mirkļus, kopš meditācijā dzirdēju "dzīves jēga ir dzīvot", kas ir acīmredzami, vispār, bet viss taču mēdz aiziet tādā autopilotā.

Vilcienā uz austiņām Perdurabo (vilšanās par Alisteru pieaug ar katru sekundi (jā, es cerēju, ka baumas nav patiesas, jo rakstus taču sarakstījis inteliģents cilvēks). stāstnieks gan, šķiet, kuru katru mirkli ejakulēs. un kāpēc Alistera balss atveidota kā cietuma maukas balss? ). man jāizmanto tas vārds - krindžs? kriņņdžs?fu fu fu

Gaujarts

https://youtu.be/eE09x8Psn4k

Man kaut kad sen, nu jau citā dzīvē, stāstīja par neiespējamību izvairīties no banalitātes, un tad tur bija arī citi vārdi un konteksts. Vajadzēja zināmu laiku, bet domu sapratu, un praktizēju ikdienā. Bet pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Tā tomēr ir mana ciba, man tikko bija vārda diena, kad tad, ja ne tagad?

Es varēju šorīt pēc ballītes mājās arī braukt, bet es biju paņēmis līdzi austiņas, un ja ir viena lieta, ko suns man būs iemācījis, ir vairāk pārvietoties ar kājām. Mēs te ballītē pieminējām vienu mūsu ļoti savdabīgos veidos jauko draugu, kurš beidzot ir sapratis, ka tehno, kas viņam patīk, ir house. Tad nu es devos uz savu Apple Music, un ierakstīju "house". Pēc dažām noskipotām dziesmām atradu vienu jauku, un sāku iet. Viņa bija pilna ar tām pašām jau pieminētajām banalitātēm, bet man likās - why not? Jau nākamā dziesma bija tāda, ka es tomēr pārdomāju paļauties uz Apple gaumi. Kaut kā likās, ka šī pastaiga un pilsēta šai rīta stundā ir pelnījusi kaut ko labāku. Kā jau bieži gadās šādās pastaigās, tu saproti, ka patiesībā ir jauki iziet cauri pilsētai šādā laikā, ja tu to dari ne tāpēc, ka tevi kāds pienākums dzen. Un tad tu saproti, ka viss redzētais, again, ir diezgan banāli. Un es varētu kaut ko apcerīgi stāstīt par cilvēkiem, kas pēdējiem spēkiem dodas uz kaut kādu vilcienu, vai kādu "briesmīgo migrantu", kas iespējams dodas uz kaut kādu viņiem vien zināmu vietu vai pasākumu, un ar kaut kādu lapu birsti dzen bumbiņu pa avoteni. I mean, pieaudzis vīrietis, lai iezīmētu bildi, which is even better for purposes of the story. The point - you should try it sometimes if you don't. It's nice. Es domāju pastaigu caur pilsētu jocīgos laikos, nevis house.

Es gan piebildīšu vienu lietu. Es priecātos, and not for myself, ja cilvēkiem nebūtu bail skatīties citu cilvēju sejās ejot pa ielu šādās stundās. Es gan saprotu, statistiski es esmu problēma, bet būtu jauki, ja tā nebūtu.

diez vai, jo mainīja plkst. 4

cerēju, ka vēl vecais. gribēju redzēt, kā plst. 4 pārlec uz 3.

tagad ir jaunais plkst. 3 vai vecais?

šon dabūju mahorkas sēklas no Cēsu pils viduslaiku dārza kolekcijas. jāatceras martā iesēt. vēlāk pavisam nejauši uzskrēju virsū latviešu tautas ticējumam:
30375. Tabaku neesot kauns prasīt no kā uzsmēķēt tāpēc, ka pirmais tabakas stāds esot izaudzis kādas maukas trūdos no viņas kaunuma vietas.
/K. Jansons, Plāņi./

uzmeklēju liriku:

From the pain you drive into the heart of me
The love we share
Seems to go nowhere
And I've lost my light
For I toss and turn, I can't sleep at night