- 6.7.15 19:42
- Aizmirsu pastāstīt, ka "Prusta moments" var piezagties pat pie veļas striķa. Karināju žāvēties dvieļus, un mani sakaitināja vienā laidā uz striķa savirknētie dažādu materiālu un laidienu veļas knaģi - pavisam jauni un jau gauži veci no koka, tad vēl visādās krāsās no plastmasas u.tml. Atcerējos, par kādu neatņemamu ikdienas rituālu bērnībā bija kļuvusi izžuvušās veļas ienešana no āra. Un runa nebūt nav par tām reizēm ziemā, kad veļa istabā atgriezās sausa un sasalusi cieta kā tāss. Nē, jebkurā no šādām reizēm vienā no spilvendrānām bija rūpīgi no šņores nolasīti knaģi. Šis maisiņš tika iedots man, un es tos savēru uz auklas cilpas, kas ikdienā mēdza karāties vannas istabā pie sienas.
- 7 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 6.7.15 19:49
-
bet vai tiešām to atklāja Prusts ar savām madlēnām? liekas neticami, ka pirms tam nevienam tas nebūtu ienācis prātā, jo tagad arī bez Prusta šķiet pašsaprotami
- Atbildēt
- 6.7.15 19:58
-
es daudz dirnēju pie vecākās māsīcas, un viņai arī bija liela knaģu virtene, un bezmaz katru dienu jāiet kārt veļa. viņa izgrieza katru veļas gabalu uz dārza taciņas, bet es atlasīju katram piemērotus knağus un saspraudu tos uz pirkstiem, lai viņai ērtāk paņemt. dažreiz viņa džinsus žņaudza tik ilgi, ka man pirksti palika zili, bet es cietu, jo man viņas bija žēl, jo viņa bija bārene un viņai bija jāmazgā tik daudz veļas.
- Atbildēt
- 6.7.15 21:12
-
Mums arī bija veļas knaģu virtene un tos nesa iekšā, un es vēru viņus uz šņores virsū. Es neatceros, kurā brīdī piezagās tā izlaidība un vieglprātība, atstāt knaģus uz striķa ārā, pakļautus laikapstākļu postošajai ietekmei.
- Atbildēt
- 6.7.15 22:44
-
mums nebija un tad bija un tad nebija un tad aizmirsās un knaģi dažādās sarūsētības pakāpēs palika uz auklas. principā jau nebija nekas traģisks, tikai reizēm no sarūsējušiem knaģiem varēja dabūt pleķus sūri grūti mazgātajos palagos.
- Atbildēt
- 6.7.15 23:53
-
Mums bija vesmasina ar centrifugu un lielo velu deva uz kimeni. Tacu viesos redzetie knagi man skita skaistaka lieta un interesantaka rotala ever. Ka cigaretes un atri auto.
- Atbildēt
- 7.7.15 09:43
-
Mums bija mazs spainītis ar knaģiem. Vienmēr bija jāiet mammai līdzi ārā veļa karināt un tie knaģi no spainīša viņai jāpadod. Kad veļu vāca nost, bija jātur tas spainis, kur viņa meta knaģus.
Apnicīgi. - Atbildēt
- 7.7.15 17:09
- Atbildēt