mans sviests

23.12.24 16:29
i presume you recognize the dark blob im refrēniņ to, you quite familiar with it? has it corrupted you yet?
0 raksta ir doma

23.12.24 15:49
es varu ar absolūtu precizitāti uzskaitīt cilvēkus, kuri ir uz mani apvainojušies, bet es vēl joprojām ietiepīgi izliekos, ka nezinu, ko ar to darīt. ai, zinu gan, bet neteikšu pat sev, jo te nu jūs pie manis esat apvainojušamies un es no jums vārīšu pelmeņus kā tā lielā griba, kurai vajag paēst, lai tā varētu gribēt.
0 raksta ir doma

23.12.24 15:47
jaunākajos jaunumos ir tā, ka ir iespēja uzrakstīt vienalga, ko gribas un kā gribas un ielikt to zem atslēdziņas un tad justies, ka komunicēju, jo tā komunikācija ir vajadzīga tāda pareiza, tu nevari cilvēkiem dirst virsū, viņi var arī apvainoties un dara to ar vistīrāko sirdsapziņu kā tas netīrais sniegs.
0 raksta ir doma

23.12.24 12:51
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
0 raksta ir doma

22.12.24 23:28
Es nomiršu 96+. Es dzīvošu laukos un tā būs vasara. Mani bērni, mazbērni vai mazmazbērni atbrauks uz laukiem un atradīs mani mirušu. Es būšu kaut kad atnākusi mājās, salikusi puķu tējas žūt smukos pušķīšos. Atlaidusies. Iemigusi. Un nomirusi. Un viņiem būs neizsakāmi skumji. Bet reizē arī saprotami. Jo neviens nevar dzīvot mūžīgi un arī Memmim |man| būs pienācis aizejamais laiks.. Tā tas būs.
Tā tam būs būt.
1 raksta ir doma

Vēlreiz noskatījos
22.12.24 16:42
Kaurismeki "Kuolleet Lehdet" ("Kritušās lapas"). Tāds briljants.
(Replay.lv pieejama vēl 3 mēnešus, nepalaidiet garām.)
Tags: shilly-shally
0 raksta ir doma

22.12.24 06:56
Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt.
3 raksta ir doma

21.12.24 10:33
Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.

(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)
3 raksta ir doma

20.12.24 23:34
Jā! Es šovakar svētā vientulībā kapitāli piedzēros. Atzīstos. Neliedzos. Un, protmas, es esmu svētā panikā, kamēr mana jaunkundze nav mājās.
2 raksta ir doma

20.12.24 15:07
Kas tas par ievadu, šlāpins palicis vecs un dumjš? Neturpināju lasīt. Cilvēki mani trigerē jau savlaicīgi.
0 raksta ir doma

20.12.24 14:22
jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"
Tags: jautājumi, simo
3 raksta ir doma

par to, kas tiešām paliek pāri
20.12.24 11:26
Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.

Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.
Šo ierakstu nevar komentēt.

18.12.24 11:26
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota
4 raksta ir doma

17.12.24 21:32
Mūsdienās rakstot, ir tik grūti pārraidīt labvēlīgu attieksmi. "Fui, cheesy." "Laikam pielien." "Šim / šai kaut kas ir aiz ādas", pie katra laipna teikuma galvas vidusdaļā noraustās reptiļveidīgo mantojums, jo nodevēji taču, šķiet, ir ik uz soļa, un trigerējas līdzšinējās traumas un vilšanās. Kuru sakrājies ne mazums, pat ja tās, kā izrādās, ir bijušas pārpratumu, intrigu vai apzinātu apmelojumu sekas. Lol.
10 raksta ir doma