Urbanovichs:

Satversmē rakstīts — pašreizējā Satversmē, kuru nevajag nemaz mainīt —, ka prezidents nominē premjeru un premjers aicina. Tā līdz šim nav bijis nekad. Premjers vienmēr tiek pie partiju sūtītiem ministriem, un viņš viņiem neko nevar padarīt. Viņš nevar būt premjers savā būtībā, labākajā gadījumā viņš ir sēžu vadītājs, bet viņš nav pat darba koordinators. Tāpēc šī sistēma būtu nevis maināma, bet iemaināma atpakaļ Satversmē.

Kas attiecas par premjeru, es domāju, ka situācija, kad partijas cīnās par amatiem citās valstīs, kur es esmu pētījis, veiksmes stāsti ir tad, kad —vienalga, kādas partijas vai nepartijas premjers, viņš kļūst par koalīcijas premjeru. Viņš ir tīkams un viņš uzvedas kā visu koalīciju veidojošo partiju premjers. Viņš ir labs dispečers, viņš ir arī labs dzinējs procesiem. Savukārt tad, kad viņš staigā starp partijām un faktiski kaulējas ar partiju bosiem par kāda valstij nepieciešama darba darīšanu, tad ir tā, kā tagad — gadu stāv kā piesieta valsts.