amievil

1/10/11 11:20 pm
Netiešie ekspresīvie valodas akti (or whatever) man notikuši, cerams, ka pēdējo reizi mūžaa un ceru arī, ka vismaz pašiem aktiem bija patīkami. Garais A nestraadaa, taapat kaa galva pēc paarciestaa. Kaut kaads garo A taarps pēd laikaa ieviesies, kas ar savu maigo uzstaajību gluži kaa venēriska slimība pazūd tikai pēc pilnīga restarta. Laikam kaut kas ar mēnesi vai arī salaatiem bagaato svētku sekas izpaužas kaa man mīļaas priekšmetiskaas pasaules degradaacija, ieslīgšana bērnībaa vai aiz derīguma termiņa robežas. Tas taču ir lielisks rezultaats, kad paaris dienu laikaa es pamanos ieguut savaa īpašumaa 18 pirmpensijas vecuma jogurtus, kurus teorētiski būtu jaaapēd vienaa vakaraa (SAW VIII), bērnu graamatu (+DVD ar karaoke!), kas palīdzēs apgūt alfabētu + vecaaki atstiepj maajaas kaitinošaas atsleegu atrašanas ierīces (uzsvilpo, uzdziedi, ieņaudies un TAS pīkst!). Konkursi un veikali ir ļaunums. Kapitaalisms vispaar – ielaužas maajaas un pamodina 2os naktī ar atziņu, ka jaabeidz klausiities Depeche Mode – Dangerous, jaaliekas guleet, lai aizietu uz biblio =>kļūtu par speciaalisti=>ieguutu pastaavigu darbu=>savu dzīvesvietu=>vīru=>saražotu bērnus. Nedaudz atgaadina tos pašus jogurtus. Eh, varbūt būs tomēr jaabrauc uz Saules daarzu pie rakstniecības sektantiem.

P.s. Alfabēta graamata rokaas vēl nav, tomēr varu piedaavaat jau vienu citaatu: „Krabis ķemmē laacim ļipu.” Par to, vai izdosies apgūt alfabētu, ziņošu pēc laika.
0 comments Leave a comment