12:35PM
LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%
LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%
šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.
Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?
Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?
Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?
UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS.
Atņem cilvēkam jēgu un saskaņu ar dabu, un sākas ekscesi, depresijas un noziedzība.
Inuīti civilizējās, braukā ar sniega močiem, dzīvo koka mājās, pielieto šaujamieročus, dzīvo ciematos - mainījies it viss un pēkšņi kultūrā parādās ekscesi. Bez maz vai tad, kad izdzīvošanas slodze mazināta, tad ir vairāk laika stulbībām. Zemniekam nav laika politikai un sūdu vārīšanai, jārūcina saimniecība.
Interesanti.
Interesanta psiholoģija un ko diez tā saka par būtni, kurai pēc kārtējā darba iterācijas ir tā kā bail/negribas tajā pašā vakarā vai nākamajā iečekot rezultātu, tā vietā tiek izvēlēts dzīvot neziņā, kas pati par sevi mēdz būt mokoša.
Šoreiz tā ir ar diaprojektora regulēšanu. Citas reizes - ar filmiņām, piemēram. Satīstu, mēģinu atkost, bet galveno vērtēšanas kritēriju tā kā nolieku malā, izvairos. Par daudz. Bet, kad pagājis jau kāds laiciņš un aparāts tiek ieslēgts - viss ok, viss notiek, viss labi ar filmiņām.
Taču tagad - tagad tam pa virsu vēl projektora neziņa, lai gan, iespējams, ka ar to viss nu ir kārtībā + man tak rezerves aparāts ir, ja nu nekādi neizdodas veco pielaust. Bet nu - slēgt iekšā un vērtēt darba augļus kaut kā negribas. Ne tagad. Par daudz. Vēlāk. Gan jau. Atkraties. Perfekcionisms. Skaudra vilšanās šim vakaram nav nepieciešama.
Tur vajag nastas uzņemšanās garīgo, nevis pagurumu no visa.
Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?
Navigate: (Next 20 friends)