par kino, dzintariem un laucinieka jūtām.
es, protams, ātri vien atraušos no jums pa muti un drīz mani apsaukās par nekulturālu lopu, tomēr - mani absolūti nepis valsts finansējums Latvijas kino scēnai. man būtu izteikti pohuj, kam valsts dod naudu tad, ja mums kā zviedriem budžetam būtu 5 miljardu pārpalikums, bet šajā situācijā valstij subsidēt kino industriju "ir kā zirgu skriešanās sacensībās naudu likt uz mirušu zirgu!" (© devour).

gan jau tas izklausās provinciāli un tupi, bet man joprojām šķiet, ka izvēloties, ko iesāksi ar savu dzīvi, tu izvēlies profesiju, ar kuru spēsi uzturēt kā minimums sevi pašu. ja tu izvēlies kļūt par kosmonautu, tad nevajag cerēt, ka valsts būvēs kosmosa kuģi un kosmosa izpētes centru. ja vēlies kļūt par kosmonautu, tad vienkārši pis prom uz kādu valsti, kurā ar to nodarbojas profesionāli un kur varētu noderēt kāds zinošs un diplomēts cilvēks. Latvijā nenodarbojas ar kosmosa izpēti. līdzīgi - lielākā daļa latviešu kino ir mēsls. un tu vari būt kāds pseidointelektuāls pidars vien vēlies - visdrīzāk tavu sūdkino sapratīs tikai citi pidarasi un naumanis, kuram no tās celsies vienīgais, kas joprojām stāv - mati.

pienācis laiks samierināties - Latvijā ar kino nav un nebūs iespējams nopelnīt. nekad! un es negrasos to "mākslu" apmaksāt no savas nodokļu naudas. pat vēl vairāk - es samaksāju par kaut kādas ūberpseidopopsas uzņemšanu un pēc tam man jāmaksā par biļeti, lai vispār redzētu, par ko esmu samaksājis. ar valsts dotētu kino ir pavisam vienkārši - ja vēlies zīmēties ar to, cik ļoti pacel kultūras līmeni valstī, tad taisi kino, kas interesē latviešu tautu, nevis tavus HIP draugus. un brīnuma pirmizrādi rīko LTV tiešraidē, nevis splendid palace ar saviem garšaļļainajiem cīņu biedriem. ja nevari to nodrošināt, tad valsts naudas pieprasīšanas vietā iedarbini smadzenes un piesaisti sponsorus un privātos investorus. ja tam nepietiek smadzeņu vai apgriezienu - noalgo kādu, kam ir pieredze naudas piesaistīšanā. ja tu nejēdz pat to - pis rakt grāvjus. kaut kā tā.

bet mums taču ir ģeniāli režisori, tik ģeniāli, ka vienīgais veids kā pierādīt savu ģenialitāti ir sēdēt Latvijā un gaidīt, kad slava uzkritīs uz galvas. es pat spēju iztēloties latviešu domas dižgara ģeniālo finanšu un nākotnes plānu. atļaušos ieskicēt:



līdzīgi pirms kāda laika bija ar teātriem, kuri, redz, nekādi nevarot bez valsts naudas pavilkt. viss ir ok, dodam naudu, dodam pat vairāk naudas, nekā viņi prasa. bet tad fucking pazeminiet biļešu cenas, lai biļetes biežāk nekā reizi gadā spētu iegādāties arī cilvēki, kuri nedzīvo vieni paši vecāku pirktos vai boifrendu īrētos dzīvokļos. un uzņemiet izrādes, kas patīk latviešu tautai, nevis kārtējo pseidointelektuālo huiņu, kuras vienīgais labums būs tāds, ka trim hipsteriem tā šķitīs ironiska, bet pārējie vienkārši kautrēsies pateikt: "SŪDS!"

sapratu, ka varētu šādi gāzt ārā sakrājušos žulti visu nakti. pagaidām droši vien pietiks.