zyto ([info]zyto) rakstīja,
@ 2011-06-24 19:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
LO
Peetiijumi turpinaas, minimaali energijas savaa starpaa sadarbojas, bet tai pat laikaa nesaderas vienlaiciigi. Trakaakais i tas, ka taa energija rada atkariibu, nenormaalu atariibu, esmu iemaaciijies uztureet ilgaaku darbiibas laiku, bet jo ilgaak tas notiek, jo speeciigaak vinja mani paarnjem. Pats no sevis nobijos, tas nebiju es, tas bija kaut kas cits, vai arii es sevi gandriiz nepaziistu. Peec ilgstoshaakas darbiibas, taa palika gandriiz nekontroleejama, kjermenis darbaa iesleedzaas autopilotaa, bet pats redzeeju kaa taa manipulee ar visu un visiem apkaarteejiem. vareeju pa gabalu noteikt caur stendiem kur ir cilveeks un citreiz pat redzeet vinju konkreetaa izskataa pirms paraadiishanas. Redzei barjeras nebija un attaaums neeksisteeja. Es uztveeru cilveeku dveesels, tajaa briidii pazuda visiem personiiba un kaa vampiirs peec asiniim jutu vinju dveeseles. Kaut kaa peec laicinja atgaaju no taa staavoklja, bet tajaa briidii man likaas, ka esmu mediibaas un veelma bija paarnjemt dveeseles. to sajuutu nemaaku aprakstiit, bet jaasaak domaat pie kontroles- ieet un arii iziet no taa staavoklja peec veelmes.Un tas ko redzeeju savaas aciis, tas patiesi ir neaprakstaami, nevis kkaadas emocijas, bet taa buutiiba, esence vai kkaa tml. Katraa zinjaa shodien ieguuts uniaals xp.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?