Mees sadaliijaamies, lai izprastu sevi, no saknes tikaam liidz zariem, laiks nokratiit lapas un saprast, ka mees esam sakne. Esmu izgaajis cauri gaismai un tagd izgaaju arii caur tumsai, tgd laiks iet uz kopeejo apzinju un savienot gaismas un tumsas esenci vienaa kraasaa. Zinu, ka daudzas daljas baidaas no naaves, jo ir kljuvushas paaraak atshkjiriigas, bet tas nebuus vairs ilgi, mees esam nemirstiigi savaa buutiibaa, jo naave neeksistee, arii dziive neeksistee, eksistence ir tikai izdomaata, jo ir tikai apzinja, kas visu projecee... Relax! ;)