Veca dzeja...
Mekleejot ordenja materiaalus, uzduuros paaris lapinjaam, kuras sarakstiiju apmeram gadu atpakalj, kkur ap to laiku, iisti neatceros, laiks tik strauji skrien un notikumi tiem pa priekshu, ka man reizeem rodas sajuuta, ka dziivoju UK jau padsmit gadus, lai gan pagaajushi nepilni 2. Lai nu kaa, ievietoshu paaris fragmentus, lai pats atcereetos, kaa tajaa laikaa jutos un cik saliidzinoshi pozitiivs tomeer biju tajaa laikaa...
"Kas notiek, kad liktens tev iegriezh kaa maita?
Kas notiek, kad paliek uz dziivi vienalga?
Kad ceriiba izgaist un sirds paliek auksta,
Tu vienaldziigs paliec vai griezh tevi, vai dursta,
Ir velme prom aiziet, bet pardzimshana noliedz,
Virs zemes shis dzivot vairs nevelos- jakliedz,
Bet eksistet turpinat sistemas likumi paredz,
Paliek doma tik viena, ta plosa, ta stumj un ta tevi vada,
Kad cilvece dzisiis, tad nebuus kur paardzimt,
Tad nebus vairs sapju, moku un jaaciesh,
Tad nebuus vairs sistemas robezhas jaredz,
Tu skaties un nolem- sheit visam ir jamirst!"
"Modiniet mani, kad saule saaks rieteet,
Kad negaisa maakonji saaks virs zemes gaismu kliedeet,
Tad celshos no snaudas, jo manas bruces neizdziedeet,
Pazemes ciltis es saukshu un tumsa saaks daardeet,
Muus neapstaadinaat, tumsu nevar kliedeet,
Jo sisteemas ietvaros nav paredzeets to prognozeet,
Kaa var paredzeet to, kas nav sisteemaa?
Esam citaa dimensijaa, tikai teerpti mateerijaa,
Gaidam un alkstam, lai viss paartaptu nebuutiibaa,
Tikai tumsas celju ejot mums lemts ir tikt briiviibaa,
Lai sisteema sagruust, lai sapuust, dodamies neierobezhotiibaa!"
"There is no mercy, no one cares,
It's just an empty emotion frames,
That's why i wake up without shame,
And leading the darkness to the fame!"
"Cilveeku kjermenjos ieteerptas dveeseles,
Engelji, Demoni, lielaakaa dalja cilveeces,
Rodas un rodas, jo katram savas veelmes,
Visi kaa viens dodas ciinjaa virs shiis zemes,
Bet liekas shiis speeles, nav reaalas ceriibas,
Gaismas-Tumsas balance, tiks izjaukta kaartiiba,
Septinjziimju buutiiba, masu izniiciiba,
Kad kritiis viena puse, tad zudiis arii otra,
Kaa ota taa aizkraasos visu vienaa kraasaa,
Vareesiet seedeet savaa klusumaa, gaismaa vai tumsaa,
Un tad naaks kaads cits juusu druumajaa eenaa,
Kas veestiis ka buutiiba paartop nebuutiibaa."
Ar vecajiem paaraak neaizraushos, ar shiem pietiks, lai vareetu atcereeties, kaadas man bija domas, emocijas un kaa esnu ticis liidz tam, kas esmu tgd.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: