Kas es esmu?
Es redzeeju Tevi shonakt sapnii, tu biji nepaarspeejama, tu izkliedeeji manas saapes, tu biji patiesa un sirsniiga, bez egoistiskiem un ljauniem noluukiem, tik vienkaarsha un miilja, es tevi iemiileeju, tu liki manai sasalushai sirdij sasilt, tu biji iipasha... Veel atceros kaa caur to cilveeku burzmai tu mani mekleeji, kad domaaju, ka esi taada kaa cilveeki, bet nee, tu neaizmirsi un mai atradi... Es nekaapu tai vilcienaa, liidz kaameer tevi ielaida un taalaak veel daudz skaistaak kaa meedz buut sapnii, bet sapnis tas vien bija, vai ar nee??
Tev sejas nebija, bet emocijas atliku likaam, tev arii ieprieksh saapeejis, to neredzeeju bet gan zinaaj', kas zin, bet neticaas ka tas var buut tik iists, no vienas puses... Bet dziivee redzeetaas taas skaistaas acis, vai taa patiesi vari tieshaam buut taa pati? Un Kaapeec tumsas speeki paliidz tagad man, ja redzeet ljauts tev tikai manu gaisho? Ja tieshaam tu esi taa to ko satiku, tad daliishos un tici man, tev savaas aciis tumsu atspiidumaa pat neredzeet! Man vajag kaadu kuru miileet, tik shoreiz meeginaashu nekljuudiities, jo saprast manu buutiibu nav viegli un dzirdot tumsho muljkji saak uzskatiit par ljaunu...
Jaa esmu ljauns bet tik pret tiem, kas taadi ir pret mani!!!