To es rakstu cita iemesla deelj un tie ir atshkjiriigi laiki. Ar vinju bija cita lieta, tas ir paaraak sarezhgiiti lai izskaidrotu. Bet to ko tgd rakstu, tas veel ir neliels gaishaa paarpalikuma atspoguljojums, es nomiru un tgd paardzimstu un ja agraak biju tumsh, tad tgd palieku arii ljauns un censhos pasargaat citus no taa par ko paarveershos. Es zinu ka veel daudziem sabojaashu dziives un saliidzinaajumaa mana pagaatne veel ir seerkocinjsh seerkocinju kastiitee. Man aizvien mazaak paliek zheel citus, veel nedaudz manii dualitaate speelee lomu, bet atminjas un pieredze spiezh nosliekties uz vienu pusi... Ja tu piedziivotu ilgstoshu naavi, kad kjermenim neljauj nomirt bet ieksheeji viss deg un saldee vienlaiciigi, liekas ka taa bija muuzhiiba, tas vilkaas un vilkaas, liidz ieksheeji viss ko uzskatiiju un kam ticeeju nomira, reetas sadziist, bet bruuces paliek un kaads nu paardzimstu taads nu esmu, un pie taa ko un kaa daru nejuutos nemaz atbildiigs, cilveeki pashi vainiigi, ka ir tik atsaldeeti sajuutaas, tad nu lai tiek tiem peec vinju dabas...
P.S. Es negribeeju lai taa notiek, bet taa notika. Citi negrib lai taa notiek, bet taa notiek...
P.P.S. Es tev arii kko esmu nodariijis, jeb vienkaarshi patiik filosofeet?