weekend...
Peec vairaakkaarteejiem meeginaajumiem esmu beidzot maajaas... Sejas, balsis, dazhaadas vietas... Paaraak daudz dazhaadiibas, paaraak daudz cilveeku...
I want to vomit mind of peoples, their souls, essence of their being...
It kaa laiks labi pavadiits, visiem pozitiiva attieksme u.t.t. Bet ieniistu to stulbumu, to aprobezhotiibu un nejeedziibu... Man pietiek, lai ko arii nedariitu, cilveeki ir kaa marionetes, man nav ko mekleet starp vinjiem... Tgd klausos Evanescence, shaubos, vai kaads speej saprast pashreizeejaas sajuutas, taas nav aprakstaamas, bet ja kaads speetu, tad viennoziimiigi tas nav cilveeks... Nee, es vairs nemekleeshu, paaraak daudz tukshuma visos, varbuut pat nav neviena, varbuut taadu nemaz nav bijis, shis ir mans celjsh, ilgi esmu mekleejis dveeseles radiniekus, bet paaraak taalu, es speeju saprast jebkuru, bet mani nekas nespeej saprast, tikai melus un skaistus vaardus... Ieniistiet mani, kameer veel var, ja vien juus saprastu kaut vai dalju no taa visa...
Un kad veelos es asinis vemt un izvemt to chuusku kas manii...